Aktrise Ieva Pļavniece: Pielaižot sev kādu klāt, nevaram nodzīvot šo dzīvi bez sāpēm
«Es ļoti ilgojos pēc mājām,» šīs sarunas beigās saka aktrise Ieva Pļavniece, ar to domājot savas mājas Spānijā. Ārēji viņa ir lieliskā formā, trausla, skaista. Ieva raugās pretī caururbjošu skatienu un sarunā atveras ļoti lēnām, bet neko netēlo un, ja nevēlas uz kādu jautājumu atbildēt, tā arī saka. Godīgums arī ir vērtība.
Foto: Agneta Jonele. Stils: Agija Vismane
Jūlijā viņa gandrīz mēnesi bija Latvijā, jo filmējās režisores Martas Elīnas Martinsones komēdijā «Vecāku sapulce». Ar presi Ieva nav runājusi vairākus gadus un arī šoreiz kādu laiku domā, vai piekrist intervijai. Savu pasauli viņa ļoti sargā, jo uzskata, ka savulaik izstāstījusi vairāk, nekā vajadzētu: «Esmu daudz par daudz izrunājusies un pateikusi lieku, un pēc tam neesmu varējusi to izlieto ūdeni sasmelt…»
– Vai iespējams, septiņus gadus nefilmējoties, tā vienkārši atkal atgriezties filmēšanas laukumā – no meistarības nekas nav zudis?
– Profesiju neesmu pametusi nekad un ar lielāko prieku tajā atgriežos. Dzīve mani nemaz tik daudz ar kinodarbiem nav lutinājusi, un tas, ka varu filmēties, ir fantastiski. Tiklīdz mani uzaicināja, sajūsmā piekritu un esmu ļoti pateicīga par šo iespēju.
Es novecoju un to pieņemu. Neko nešpricēju sejā, jo mīmika ir ļoti svarīga.
Domāju, ja režisors aktieri meistarīgi vada, viņš no aktiera saņem to, ko vēlas. Bet treniņam ir jābūt. Spānijā neesmu nevienā teātra trupā,
