Aktieru Ulda un Lauras Siliņu mīlestības maģija: Galvenais – netaisīt teātri mājās
«Mums nav nevienas tēmas, par kuru mēs nevarētu izrunāties,» saka Nacionālā teātra aktieri Laura un Uldis Siliņi – kolēģi teātrī, pāris dzīvē, vecāki meitām Maijai un Rasai.
Foto: Matīss Markovskis, no Nacionālā teātra (Mārtiņš Vilkārsis, Margarita Germane, Kristaps Kalns)
Laurai piemīt dzīves un sirds gudrība. Viņa ir noslēpums un pārsteigums. Laura pārsteidz ar katru jaunu lomu, kas ir tik atšķirīgas. Pūt, vējiņu Barba, Brīnumzemes Alise, Kristīne – izrādē Ričards. Nekā personīga, Sālsvārnas salas vasarnieku Stīna.
Uldis teātra aktieru portretējumā raksturots kā perfekts aktieris. Kustīgs kā ūdenszāle, dzied, dejo, profesionāli spēlē klavieres. Optimists ar teicamu humora izjūtu. Ulda stiprā puse ir nevainojama forma, tāpēc skatītājiem atmiņā paliek viņa spilgtie tēli – Rainis Raiņa sapņos, Hanss Sudraba slidās, Arturs izrādē La kritusī, Velna zēns – Spēlēju, dancoju, Skroderdienu Kārlēns, Lieliskā Getsbija Niks.
Gan Laura, gan Uldis jau ar pirmo lomu teātrī sevi pieteica pārliecinoši. Viņus nevarēja nepamanīt un neatcerēties. Laurai tā bija Pedeļu Marcela izrādē Klūgu mūks, Uldim – Kosms Makmūns izrādē Žilbinoši! Uz skatuves žilbinoši, bet aizkulisēs paliek viņu pašu dzīve.
* * *
Laura: Indras Rogas zvans ar lomas piedāvājumu Klūgu mūkā man bija absolūti negaidīts un pārsteidzošs un bija jādomā, vai tas ir izdarāms. Es teātrī neko nebiju spēlējusi! Pēc akadēmijas beigšanas 2013. gada vasarā mēs ar Uldi apprecējāmies, pieteicās bērniņš. Piedzima Maija, pēc gada – Rasa. Es laimīgi dzīvoju mājās un par teātri nedomāju. Tajā brīdī izteikta prioritāte man bija ģimene, un tā bija ļoti apzināta izvēle. Es jau biju atvadījusies no teātra.
Kad režisore piedāvāja man lomu, trīs gadus biju dzīvojusi mājās ar diviem maziem bērniņiem. Nu, kāds teātris?! Man arī nebija sajūtas, ka ar šo lomu es atgriezīšos teātrī. Izjutu to kā atvadīšanos no teātra un aktrises profesijas.
Uldis: Laura to man neteica. Man nebija domas, ka Laura nebūs teātrī. Nešaubījos, ka meitenes paaugsies un Laura spēlēs. Reizēm bija sarunas, kad Laura satraucās, ka viņa neko nedara, tikai dzīvo mājās ar bērniem.
