Kā iemācīties nomierināties?
Apzinātības prakse bērniem

Praktizējot apzinātību, ir iespēja nodrošināt bērnam līdzsvarotāku un pieņemšanas pilnāku dzīvi.

Kopš dzimšanas brīža mazo cilvēku piemeklē dažādas grūtības: sākumā ir bada sajūta, slapjas autiņbiksītes, aukstums, karstums, nogurums, vēlāk jāapgūst podiņmācība, valoda un paškontrole, seko bērnudārza un skolas izaicinājumu laiks – tā var turpināt vēl un vēl, jo grūtības nekad nebeidzas. Tomēr ir kaut kas, ko varam darīt lietas labā. Zinātnieki ir izpētījuši, ka katrā bērna attīstības posmā, tāpat kā pieaugušo dzīvē, apzinātības praktizēšana spēj palīdzēt mazināt trauksmi un vairot labsajūtu.

Kas ir apzinātība?

Lai gan pēdējo gadu laikā kļuvusi par modes lietu, apzinātība pilnīgi noteikti nav 21. gadsimta atklājums. Patiesībā tā ir spēja, ar kuru piedzimis ikviens no mums. Tā ir spēja savās domās un sajūtās būt šeit un tagad, kuru mēs, pieaugušie, mēģinot paveikt simts un vienu lietu vienlaikus, esam šķietami pazaudējuši. Tāpat apzinātība ir spēja mērķtiecīgi pievērst savu uzmanību tam, kas šobrīd notiek, un darīt to ar nevērtējošu attieksmi, izjūtot labvēlību gan pret sevi, gan apkārtējiem. Novērot ne tikai ārējo pasauli un norises tajā, bet, kas vēl svarīgāk, norises sevī pašā – emocijas, jūtas, domas un arī ķermeņa sajūtas.

Kāpēc praktizēt?

Speciālistes skaidro, ka, praktizējot apzinātību, ir iespēja nodrošināt bērnam līdzsvarotāku, laipnāku un pieņemšanas pilnāku dzīvi. Šīs prasmes palīdzēs bērnam labāk pašregulēties – just un apzināties, ko viņš jūt –, tādējādi tā vietā, lai sarīkotu traci, viņš spēs pateikt pieaugušajam, kas ar viņu notiek un kas konkrētajā brīdī traucē. Piemēram, bērns ir noguris, viņš spēj sajust noguruma pazīmes un savas sajūtas iespējami tiešā veidā nodot pieaugušajam, kurš tādējādi var ātrāk iesaistīties konkrēto grūtību risināšanā.