Kāda ir pietiekami laba mamma?
Kas mums liek justies labām mammām, un kuros brīžos sev pārmetam, ka neesam bijušas pietiekami labas? Kā neaizmirst par savām vajadzībām un vienlaikus parūpēties par bērna vajadzībām? Kā panākt šo tik ļoti svarīgo līdzsvaru?
Foto: Shutterstock
Saruna ar ELĪNU ZELČĀNI, geštaltterapeiti, filozofi, četru bērnu mammu un grāmatu No perfekcionisma uz mīlestību un Arī labas mammas drīkst kļūdīties jeb Kāpēc teorija ne vienmēr strādā praksē autori.
– Pastāstiet, kad un kā ir radies jēdziens pietiekami laba mamma!
– Šo jēdzienu ir ieviesis angļu pediatrs, bērnu psihoterapeits Donalds Vinikots, kurš ir sarakstījis grāmatu Bērns un viņa māte. 20. gadsimta sākumā viņš bija pirmais, kas sāka par to runāt.
Kamēr sieviešu un vīriešu lomas bija strikti sadalītas – vīrietis pelnīja naudu, bet sieviete rūpējās par mājām un bērnu –, robežas bija skaidras. 19. gadsimta otrajā pusē sievietei bija iespēja sākt iekarot arī darba tirgu, un viņai bija jāspēj sevi apliecināt ne tikai kā labu mammu un saimnieci, bet arī darbinieci.
Ja pamatā ir vecāku mīlestība un bērna pieņemšana, tad nekas traks nenotiks, ja vecāki kaut kur kļūdīsies ar audzināšanas metodēm.
Nezinu, vai tas ir sabiedrības spiediens vai sieviešu pašu spiediens uz sevi, bet joprojām dzīvs ir stereotipiskais uzskats, ka sievietei jābūt gan labai sievai, gan mātei, gan darbiniecei, meitai, draudzenei, vēl viņai vajag kādu hobiju. Bet diennaktī ir tikai 24 stundas! Kā gan to visu var paspēt! Tādēļ ir tik svarīgi atrast līdzsvaru un nesekot šiem svešajiem priekšstatiem par to, kādai tev ir jābūt.
Ir sievietes, kuras ļoti labi jūtas mājās ar bērniem un kurām nemaz neprasās kāpt pa karjeras kāpnēm. Iespējams, viņas veido karjeru tikai tāpēc, ka ir tāds uzskats. Tajā pašā laikā ir sievietes, kas labprātāk izvēlēsies karjeras ceļu. Iespējams, bērnu audzināšanai un aprūpei šajā gadījumā vairāk pievērsīsies tēvs, kā tas ierasts Skandināvijas valstīs. Un te ir jautājums – vai karjeras sieviete sevi mocīs ar vainas apziņu? Ja vīrietim konkrētajā dzīves periodā karjeras izaicinājumu nav, bet sievietei ir, kāpēc lai viņa neizšķirtos par labu karjerai? Bērnam ir svarīgs pieaugušais, kas par viņu rūpējas, un tas tikpat labi var būt arī bērna tēvs, kā arī šīs rūpes var būt dalītas.
