Zaļo melu bums: eko apģērbs, bio pārtika, organiskā kokvilna. Kā neiegrābties?

Konsultē

Ieva Baldiņa, patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore, un
Ilze Neimane, Ekodizaina kompetences centra vides speciāliste.
 

Satraucošās ziņas par klimata pārmaiņām un ekosistēmu bojāeju mani ir uzrunājušas, un nolemju turpmāk dzīvot zaļāk. Sākšu ar visvienkāršāko – savām ikdienas iepirkšanās izvēlēm – un turpmāk ar maciņu balsošu tikai par ilgtspējīgiem produktiem. Domāts – darīts! Tieši beidzies šampūns, dušas želeja, un jāiegādājas arī šis tas no sadzīves tīrīšanas līdzekļiem. Pilna apņēmības eju uz veikalu, un pirmajā brīdī šķiet, ka piedāvājums neliks vilties. Plauktos netrūkst paciņu un pudelīšu bēšos un zaļganos toņos, uzrakstu, kas vēsta – sastāvā ir augi, dabas veltes, dabiskas vai naturālas sastāvdaļas un tamlīdzīgi. Taču lai tas nemaldina – vienīgā pazīme, kas liecina par produkta draudzīgumu videi, ir starptautiski atzīts ekomarķējums. 

Likums ir, bet tāds vaļīgs

Protams, nevienam nevar aizliegt šampūnu ieliet zaļā pudelē vai veļas pulveri iepakot no ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā izaudzētas koksnes darinātā vai pārstrādātā kartonā un ar to palepoties. Taču produktu ražotājs un tirgotājs nedrīkst maldināt pircēju, apgalvojot, ka tas ir videi draudzīgs un ekoloģisks. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja pirkums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls, un negodīgi preču ražotāji to var tiekties izmantot. 

Kaut arī ļoti konkrēti un stingri noteikumi attiecībā uz tādu apzīmējumu kā eko, bio vai organisks lietošanu ir tikai pārtikas produktu ražošanai un tirdzniecībai – Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka bez atbilstoša sertifikāta tos uz iepakojuma nedrīkst likt –, arī citu preču grupu tirgošanu un reklamēšanu regulē likums. Tomēr tā interpretācija nav viennozīmīga un uzraudzība – mazāk stingra. 

Var šķist, ka, piemēram, kokvilnas T krekls ir dabisks produkts.

«Negodīgas komercprakses aizlieguma likums aizliedz patērētāju maldināt par preces vai pakalpojuma īpašībām, un līdz ar to, ja šī informācija tiek sniegta nekorektā vai pārāk vispārīgā veidā vai arī nepamatoti tiek lietots ekomarķējums, kā arī radīts iespaids, ka produktiem ir ekomarķējums, tad tā ir maldinoša komercprakse un šis tirgotājs var tikt sodīts,» skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa. Taču tad, ja lieta nonāk līdz tiesai, process ir sarežģīts un ilgs: kā rāda pasaules pieredze, dažkārt tiesvedība var ilgt pat gadiem. 

Daži melo tīšām, citi aiz nezināšanas

Veicot pārbaudes, PTAC ir konstatējis pircējus mulsinošus paziņojumus par ražotāju vai tirgotāju ilgtspējas politiku un fiksējis nesaprotamus apzīmējumus. «Piemēram, videi draudzīgi līdzekļi, droši cilvēkam un videi, ilgtspējīgs zīmols, ilgtspējīgs dizains, dabisks sastāvs, nesatur plastmasu, dabīga kosmētika, dabai draudzīgs u. tml. Šādi apgalvojumi nenozīmē neko, ja nav iespējams tos pierādīt ar atbilstošu dokumentāciju, kas apliecina ražošanas pro­cesa ilgtspējīgumu, produktu sastāvu un vēl citus aspektus, un ir uzskatāmi par zaļmaldināšanu,» skaidro Ieva Baldiņa. Arī apgalvojums, ka produkts piemērots vegāniem, nav testēts uz dzīvniekiem vai ir ražots, izmantojot zaļo enerģiju, nenozīmē, ka tas ir videi draudzīgs, jo arī šajos gadījumos tas var saturēt dažādas nevēlamas vielas vai izdarīt negatīvu ietekmi uz vidi. Dažkārt dabiska vai ekosertificēta ir vien kāda atsevišķa produkta sastāvdaļa, kura tajā iekļauta nelielā daudzumā, taču svarīgi, kādas ir pārējās vielas, ko tas satur. 

Selektīvu un pat mākslīgi piemeklētu faktu izvēli ar mērķi parādīt it kā ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību, kas patiesībā neatspoguļo tā faktisko, kopējo ietekmi uz vidi, angliski dēvē par cherry picking. Eksperte gan atzīst – ne vienmēr šāda veida reklāmas saukļi ir tīša ļaunprātība, bieži vien paši ražotāji un tirgotāji nemaz līdz galam nezina un neizprot, kas tad īsti ir videi draudzīgs produkts. Diemžēl PTAC galvenokārt kontrolē vietējos ražotājus, un arī ar to apzināšanu dažkārt neiet vienkārši, tāpēc bieži veikalu plauktos gozējas preces, kuras ne tikai izmanto nekorektus mārketinga apgalvojumus, bet vienā mierā lepojas ar vārdiem eko un bio to nosaukumos.