Vai dzīve laukos sunim būs paradīze?

Konsultē INGŪNA TIHOMIROVA,
kanisterapijas speciāliste un suņu apmācību trenere

«Suns ir sociāla būtne, un viņam ir nepieciešams bars. Ja suns dzīvo kopā ar cilvēku, tas tad arī ir dzīvnieka bars – ar to mums ir jārēķinās,» saka pieredzējusī suņu speciāliste Ingūna Tihomirova. Vaicāta, vai sunim labāka dzīve ir pilsētā vai laukos, atbild stingri un noteikti: «Sunim ir svarīgi nevis tas, kur dzīvot, bet gan – ar ko un kādos ap­stākļos. Līdzībās runājot, pie atbildīga saimnieka suns labi jutīsies kaut lidmašīnai uz spārna!»

Ingūnas pieredze liecina, ka daudziem cilvēkiem, kas pārvācas dzīvot no pilsētas uz laukiem un sapņo arī par suni, mēdz būt uzskats, ka sunim laukos būs teju paradīze – viņš varēs brīvi skraidīt pa visu teritoriju un nebūs tik atkarīgs no saimnieka, kā tas ir pilsētas dzīvoklī… «Reāli vienīgais pluss laukos dzīvojošam sunim, vienalga, vai viņš skraida brīvi vai dzīvo voljērā vai pie ķēdes, ir fakts, ka savas dabiskās vajadzības dzīvnieks var nokārtot tad, kad to vēlas. Pilsētas dzīvoklī dzīvojošam sunim jāiemācās paciesties līdz brīdim, kad saimniekam rodas iespēja dzīvnieku izvest pastaigā. Citādi suns paliek suns, un viņam ir nepieciešams atbildīgs saimnieks – vienalga, laukos vai pilsētā.»

Brīvā vaļā, voljērā, pie ķēdes?

Lielākoties cilvēki laukos suņus tur brīvā vaļā, tad seko voljēri un tad – jā, samērā novecojusi, bet joprojām daudzviet izplatīta ir suņu turēšana pie ķēdes. «Pēdējais variants sunim vienā ziņā ir visdrošākais, jo dzīvnieks nevar izskriet uz ceļa un nonākt sadursmē ar auto, tāpat suns nevar sastapties ar meža zvēriem, ja vien tie neienāk tieši pagalmā, un vēl ķēdes suns nevar aizklejot prom no mājām. Viss minētais attiecas arī uz voljērā dzīvojošiem suņiem. Taču ķēde mūsdienās uzskatāma par arhaisku suņa turēšanas metodi – moderns risinājums būtu elektrosēta, kas ļauj dzīvniekam brīvi kustēties pa savu teritoriju, bet neļauj to atstāt. Bieži vien ķēde sunim ir par īsu, un izplatīta saimnieku nolaidība ir arī tā, ka ķēdes suni neved pastaigā. Tas būtu jādara regulāri, turklāt pie pavadas, jo ķēdes suns nezina un nepārvalda savu teritoriju. Vēl pie ķēdes sunim ir tāda problēma, ka dzīvnieks tos pāris metrus, kas viņam atvēlēti, uzskata par savu privātīpašumu, un tieši šeit notiek biežākie negadījumi ar cilvēku sakošanu,» novērojusi Ingūna Tihomirova. Tiem lauku saimniekiem, kuri vēl tikai domā par kucēna ņemšanu, viņa iesaka reizē ar sunīti iegādāties arī elektrosētu – nevis vispirms kucēns, jau pirmie nedarbi un skriešana tur, kur nevajag, un tikai tad pārdomas par elektrosētas nepieciešamību.