Upeņu audzētāja Alda Austera vitamīnu lādiņš. Neticami labumi no lapām līdz ogām
Ja būtu jānosauc kāda latviska oga, viena no līderēm būtu upene – pazīstama un tuva, aug teju katras lauku mājas dārzā. «Upeņu krūmi ir daudzveidīgi izmantojami – vērtīgas ir ne tikai ogas, kas satur vairāk C vitamīna nekā citrusaugļi, ievākt var arī pumpurus un lapas,» saka upeņu audzētājs Aldis Austers, kurš savā bioloģiskajā saimniecībā to visu arī dara.
Foto: Ieva Andersone, Shutterstock, no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Bioloģiskās saimniecības SIA Lonnija dosjē
- Atrodas Bauskas novada Īslīces pagastā, Rudzupuķēs.
- Dibināta 2018. gadā, patlaban audzē šķirnes ‘Tisel’ upenes, kas ir agras, ražīgas un izturīgas, garšā saldskābas un ideālas pārstrādei (skābumam jābūt, jo tas piešķir aromātu, kas pārstrādē ir svarīgi).
- Nosaukums Lonnija saimniecībai dots par godu saimnieka Alda Austera vecmāmiņai, kuras vārds gan bija Leontīne, taču visi viņu dēvēja par Lonniju.
- Saimniecībā top vairāki bioloģiski audzētu upeņu produkti – biezsula jeb biezenis bez pievienota cukura, dažādi ievārījumi, dzērieni, upeņu lapu tēja, kā arī sālītas un marinētas zaļās upenes.
Ja upeņu krūms aug atsevišķi no citiem, tas var dot ap 15 kilogramiem ražas, savukārt ciešā rindā stādītais – tikai 4–5 kilogramus.
No Briseles uz laukiem
«Vai esat dārznieks pēc izglītības?» šādi es uzsāku sarunu, un Aldis smejas: «Nē, neesmu gan. Ja man bērnībā kāds teiktu, ka reiz nodarbošos ar lauksaimniecību, es būtu, kā tautā saka, nokritis no krēsla. Tāpat arī, ja man teiktu, ka nodarbošos ar politiku un sociālajām zinātnēm… Puikas gados kā jau daudzi zēni es vēlējos kļūt par autobusa šoferi, lidotāju vai apgūt citu tikpat svarīgu profesiju. Taču līdz studiju gadiem domas mainījās, un pēc izglītības esmu ekonomists.»
