Slieku komposts – melnais zelts pašu dārzam, ko vari radīt pat savā pilsētas dzīvoklī
Jau pirms 130 gadiem angļu dabas pētnieks Čārlzs Darvins paziņoja, ka sliekas ir viens no dabai un cilvēcei vērtīgākajiem dzīvniekiem. Tad kāpēc gan nedot iespēju tām kļūt par mūsu mājdzīvniekiem? Nerej, neņaud, nekož, uz galda nelien, pa kājām nemaisās, tik jāpabaro, jāparušina, jānodrošina ar siltumu, mitrumu un gaisu, un pēc zināma laika jāsavāc biohumuss jeb vermikomposts. Vizuāli tas izskatās kā melnzeme, un tam atšķirībā no kūtsmēsliem nav smakas.
Foto: Shutterstock
Konsultē
LARSENS PULTURS, Latvijas Slieku audzētāju asociācijas (LSAA) valdes loceklis,
ANITRA TOOMA, vides žurnāliste un SIA Rīgas meži projektu vadītāja.
Biohumuss var būt pat līdz 1000 reizēm mikrobioloĢiski aktīvāks nekā kūtsmēsli, un tā lietošana palielina ražu līdz 25 procentiem.
Biohumuss ir slieku radīts un izvadīts organiskais mēslojums jeb izkārnījumi. Šis koncentrētais mēslojums bagātīgi satur augiem nepieciešamās barības vielas, mikroelementu kompleksu, fermentus, augsnes antibiotikas, vitamīnus, augu augšanas un attīstības hormonus, kā arī novērš augsnes sablīvēšanos un uztur gaisa caurlaidību. Biohumuss var būt pat līdz 1000 reizēm mikrobioloģiski aktīvāks nekā kūtsmēsli, un tā lietošana palielina ražu līdz 25 procentiem. Atšķirībā no satrūdējušiem kūtsmēsliem tas nesatur nezāļu sēklas un kaitēkļu oliņas.
Liekas neticami, ka šādu brīnumu līdzekli sliekas mums var saražot gan dzīvoklī pilsētas centrā (mēslojumu pēc tam izmantojot mazdārziņā, balkona vai palodžu dārziņā vai dāvinot radiem laukos), gan kārtīgā lauku mājā. Saimniekam nepieciešama vien vēlme, uzcītība un neliels tehniskais nodrošinājums. Turklāt biohumusa iegūšana iet roku rokā ar zaļu dzīvesveidu, kad pārtikas atkritumus, kas vidēji katrā mājsaimniecībā veido gandrīz pusi no visiem atkritumiem, neizmetam urnā, bet dodam tiem iespēju nokļūt atpakaļ dabā. Turklāt paši no tā gūstam milzu labumu – izpaliek naudas tēriņi par minerālmēsliem, ar ko citādi nāktos mēslot savas siltumnīcas un mazdārziņus, kā arī varam lieliski izmantot šī mēslojuma superspējas. Ne velti piesaucam mazdārziņus, jo, kā atzīst vairāki humusa ražotāji, saimniekam ir jābūt ļoti turīgam, lai, piemēram, lielos dārzeņu laukos zem katras kultūras iestrādātu humusu. Mazākā saimniecībā šo burvju mēslojumu pavisam noteikti var izmantot, stādot zemenes, tomātus, gurķus un ķirbjus un zem katra dēsta bedrītē ieliekot riekšavu labi samitrināta humusa.
