«Šeit ir tik labi būt brīvam!» Viesojamies Lendžu pagasta «Kalačos»
Pabraucot garām Lendžu ciema zīmei un vēl mazu gabaliņu uz priekšu, nevar nepamanīt Žogotu ģimenes viensētu. Jau notālēm pazib pienbalta mūra ēka, aiz kuras aizslēpusies koka guļbaļķu dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Taču visupirms iebraucējus sveicina Kalača kalna galiņā augstu mastā uzvilktais sarkanbaltsarkanais karogs.
Foto: Matīss Markovskis
Mājas dosjē
- Kalači atrodas Rēzeknes novada Lendžu pagastā, piecpadsmit kilometru attālumā no Rēzeknes pilsētas centra.
- Tur savās dzimtas mājās jau trešo gadu saimnieko Žogoti – Daina ar vīru Edgaru un mazais Pauls (1).
- Abi saimnieki strādā Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā. Edgars ir datorikas un programmēšanas skolotājs, bet Daina – psiholoģe. Papildus viņa vada arī jaunatnes dzīvi Lendžu pagastā.
- Īpašums kopā aizņem nepilnus 6 hektārus zemes Viraudas ezera krastā.
- Mājas platība – 96 kvadrātmetri.
Kalaču dzīvojamai mājai ir aptuveni simt gadu, un jaunajiem saimniekiem šaubu neesot – te ieguldīts milzīgs un smags darbs.
«Mans vecvecvectēvs Vinca bijis muižkunga labā roka, tādēļ, braucot uz Rēzekni iepirkties, muižnieks ņēma viņu līdzi, un parasti vecvecvectēvs saviem bērniem pārvedis tādus kā kliņģerīšus, kurus sauca par kalāčiem. Tā viņu arī tautā iesauca par Kalaci, no kā vēlāk radies mājas nosaukums. Un arī tas mūsu pauguriņš jeb piekalniņš saucas Kalača kalns,» smaidot iesāk Daina, kuras dēls Pauls šeit dzīvo jau piektajā paaudzē.
