Šefpavāra Ērika Dreibanta dzīve laukos – pirts ar skatu, kaķu durvis un smilšakmens pagrabs
Šefpavārs, Michelin zaļās zvaigznes ieguvējs Ēriks Dreibants kopā ar ģimeni – sievu Ievu un bērniem Paulu un Sniedzi – Līgatnes mežos dzīvo jau vairākus gadus. Iesākumā tā bija vasaras māja, bet ar laiku tika pieņemts lēmums pārcelties tur pavisam. Gadu gaitā Ēriks jau ir izstrādājis savu ziemas pārdzīvošanas un izbaudīšanas formulu.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Matīss Markovskis) un personiskā arhīva
10 jautājumi lauku mājas saimniekam
1. Kas ir vislielākais izaicinājums, dzīvojot laukos ziemā?
Tas, protams, atkarīgs no novada un biotopa, kurā cilvēki dzīvo. Es dzīvoju meža vidū, tādēļ mans lielākais izaicinājums ir kritušie koki meža ceļā. Bez motorzāģa bagāžniekā es sen vairs nepārvietojos. Koki krīt visu gadu, bet visbiežāk tieši ziemās no sniega svara.
Laukos pa īstam var izbaudīt visus gadalaikus.
2. Kā tu tiec ārā no meža, kad ir sasnidzis?
Man ļoti paveicies ar kaimiņu, kam ir tehnika un kurš apbraukā visus savus kaimiņus un izšķūrē sniegu. Savs pagalms gan jātīra pašam, tāpēc medaļa tam, kurš izdomāja sniega pūtēju! Ar to tieku galā krietni ātrāk – kā smejies, nav vairs tie gadi, kad stundām ar lāpstu var šķūrēt un nepiekust.
3. Kā tu apsildi māju?
Mums ir kombinētā apkure: gan granulu katls, gan podiņu krāsns. Mājas sirds, protams, ir krāsns, jo siltums, kas no tās plūst, ir pilnīgi cits – mīlīgāks, omulīgāks un mājīgāks. Krāsns arī ilgi saglabā siltumu, izkurinu vienu klēpi malkas, un visa māja piesilst.
