No fajansa naktspoda līdz porcelāna servīzei. Ko meklē porcelāna mednieki?

Konsultēja Rīgas Porcelāna muzeja direktore Iliana Veinberga. Praktiskā pieredzē dalījās porcelāna, fajansa un stikla trauku, vāžu un figūriņu kolekcionārs Teo Ralfs Jēkabsons un aizrautīga pērļu medniece un uzņēmuma Sugar Skin Garments dibinātāja Airida Žolīte-Daugina.

Mūsdienās vienlīdz vērtīgs var būt fajansa naktspods, ko vairs sadzīvē nelieto, un porcelāna servīze.

Teorijā par antīku var uzskatīt visu, kas vecāks par piecdesmit gadiem. Jo tuvāk simt (vai pat vairāk) gadu robežai, jo vērtīgāks ir kārotais trauks, pieņemot, ka tā sastopamība visdrīzāk ir retāka nekā nesenāku periodu priekšmetiem. Tiesa, ražošanas laiks nav vienīgais raksturlielums, kas nosaka trauka vērtību. Lielā mērā to piešķir pats kolekcionārs un viņa motivācija vai mērķis. Tā, piemēram, vienam vērtību rada sentiments, kas balstās valstiskā piederībā vai atmiņās, citam estētika, bet vēl citam pērles materiālā izteiksme. Arī fizisks defekts vienā gadījumā var traucēt un mazināt vērtību (ja trauks paredzēts funkcionālai izmantošanai), taču citā nemainīt vai pat to palielināt (ja to saista ar stāstu un ja tas pilda dekoratīvu funkciju). Par visvērtīgākajiem traukiem, ņemot vērā to resursu ietilpīgo izgatavošanas procesu un tādas īpašības kā izturība, graciozitāte un elegance, tiek uzskatīti porcelāna un stikla izstrādājumi, bet tiem seko fajansa un māla.