No biroja krēsla līdz čili audzēšanai – Loretas un Ronalda radītais «Burka & Ledus»
Tumšajā un drēgnajā novembrī piedāvājam kaut ko krāsainu un sildošu – ciemojamies pie savulaik pirmajiem čili audzētājiem Latvijā. Zīmola Burka & Ledus saimniecībā, kur rosās Loreta Birzule un Ronalds Kreilis, joprojām notiek tā dēvētā pilna cikla ražošana – no sēkliņas līdz ražai burciņās.
Foto: Matīss Markovskis
Loreta Birzule un Ronalds Kreilis
- Jau 8 gadus audzē čili Jelgavas novada Valgundes pagastā, Lielupes krastā.
- Saimniekošana ir pilna cikla – paši izaudzē stādus, un paši arī pārstrādā ražu, gatavojot dažādus čili labumus. Zīmola Burka & Ledus paspārnē top visādas mērcītes, pastas un marinējumi.
- Vārds Burka zīmola nosaukumā ir tāpēc, ka izaudzētais nonāk burkās, savukārt Ledus ir saistīts ar čili glabāšanas iespējām. Proti, saldēts čili pēc atkausēšanas ir tikpat kā svaigs – tas saglabā gan formu, gan garšu.
- Loreta un Ronalds nav dārznieki pēc izglītības. Savulaik abi strādājuši reklāmas jomā un čili audzēšanu sākuši tāpēc, ka garšoja un Latvijā nekādas lielās izvēles nebija. Taču diezgan ātri patikšana pārvērtās biznesā – kādu laiku pamatdarbu nācās savienot ar čili audzēšanu un pārstrādi, bet nu jau pāris gadu čili bauda nedalītu abu saimnieku uzmanību.
– Pastāstiet, lūdzu, kā divi jauni cilvēki, kuri aktīvi darbojās reklāmas jomā, nonāca pie čili audzēšanas! Un kāpēc tieši čili?
Loreta: – Čili stāsts ir tāds – pēc kāda ceļojuma uz Taizemi sapratām, ka pikanti, asi ēdieni ir garšīgi. Un, tā kā Ronaldam ļoti patīk gatavot, kāpēc gan nepamēģināt pašiem izaudzēt kādu čili? Pirmajā gadā izaudzējām dažus stādiņus, nākamajā jau vairākus, un tad jau tapa lielās siltumnīcas.
Ronalds: – Tolaik, kad sākām, Latvijā īsti nevarēja nopirkt nekādas asās mērces, izņemot Tabasco. Bet man ļoti gribējās, tāpēc nolēmu, ka jāvāra pašam! Mēs patiešām ātri aizrāvāmies ar čili audzēšanu, jo atradu arvien jaunus veidus, ko ar tiem iesākt, – eksperimentēju, meklēju informāciju. Un, jo vairāk gatavoju, jo vairāk čili vajadzēja, turklāt savārītos labumus sākām arī tirgot.
Mēs cenšamies stāstīt un skaidrot, bet joprojām vidējais latvietis zina tikai divu veidu čili – sarkanu un zaļu. Iespējams, tas ir tādēļ, ka lielveikalos tirgo čili, kas visi izskatās vienādi.
Loreta: – Drīz vien pavīdēja arī doma, ka kādam no mums jāaiziet no pamatdarba, lai varētu vairāk pievērsties čili. Ronalds aizgāja pirmais, es kādu laiku vēl mēģināju lietas savienot, bet tieši pirms pandēmijas darbu televīzijā atstāju arī es. Tagad veltām sevi tikai čili! Un tas ir brīnišķīgi. Paši varam plānot savu laiku, paši lemt, kad vairāk strādāt un kad atpūsties. Ja man pirms 15 gadiem kāds teiktu, ka man būs zeme un es ar prieku ravēšu…. Nekad neticētu! Bet te nu es esmu, un man tiešām ļoti patīk.