«Nebaidies iet savu ceļu.» Sveču zīmola «Gardenia Eco» saimnieki Aiva un Jānis Baloži
Šis nebūs aizraujošu nejaušību vai īstā dzīves aicinājuma meklējumu stāsts. Ciemojoties pie sveču zīmola Gardenia Eco saimniekiem, šķiet – tas veidojies likumsakarīgi. Kā vēl viens ķēdes posms – turpinājums no senčiem mantotajai mīlestībai pret darbu, ģimeni un Latvijas dabu.
Foto: Lauma Kalniņa
GARDENIA ECO dosjē
- Sveču darbnīca un veikals atrodas Inešos, Vecpiebalgas muižas parkā.
- Ģimenes uzņēmuma izveidotāji Aiva Balode un Jānis Balodis ir vecpiebaldzēni – te dzīvojušas un joprojām dzīvo abu dzimtas. Ģimenē aug trīs dēli – Andžs, Jānis un Francis.
- Zīmola izstrādājumus var iegādāties gardeniaeco.com, veikalos Vecpiebalgā un Rīgā, Āgenskalna tirgū, nelielos sveču un amatnieku veikaliņos, kopš oktobra arī u/v Stockmann.
- Instagram – @gardeniaecocandles
Darāmā bijis tik daudz, ka arī Jānis atstājis algotu darbu un pilnībā pievērsies jaunajam ģimenes biznesam.
Kad vaicāju Aivai, kādās skolās smēlusies acīmredzamo izpratni par lietu skaistumu un estētiku, viņa smaidot atbild, ka labākā skola bijusi bērnība Vecpiebalgas laukos – paaudžu paaudzēs nodotajā, skaistiem nostāstiem un leģendām apvītajā 17. gadsimtā celtajā senču mājā, kur joprojām ar pietāti pret dzimtas vēstures mantojumu saimnieko viņas vecāki. «Toreiz jau nebija kā šobrīd mūsu puikām – telefoni un BMX treniņi,» pasmaida Aivas vīrs Jānis. «Jā, es daudz laika pavadīju dabā savā bērna garlaicībā,» Aiva atceras un piebilst, ka jau toreiz ļoti mīlējusi ziedus. Nav arī nekāds brīnums, ka meiteni aizrāvuši rokdarbi, jo dzimtā bijuši ne tikai lepni saimnieki, kas ļoti mīlējuši savu zemi, bet arī prasmīgi roku darba meistari un amatnieki. «Mūsu mājā katrai lietai ir savs stāsts. Ir saglabājušies ne tikai dzimtas sieviešu darinātie rokdarbi, bet arī vecās stelles, kurās vecvecmammas austos lina audumus un špices vecvectēvs veda tirgot uz Pēterburgu. Sētā aug paaudzēm koptu apiņu pudurs, no kuriem vecvectēvs darīja alu. Lai arī neviens alu sen vairs nedara, katru pavasari mans tētis sasprauž apiņos mietus, lai tie augtu aplī, un katru rudeni tos izņem. Un es ticu, ka to turpinās darīt arī tēta mazdēls, kurš šo māju mantos,» Aiva stāsta ar patiesu aizkustinājumu.