«Liepkalns» saimieks Aleksejs Danilins: Darbs, zeme un ģimene palīdz sasniegt visu
«Griķi ir kultūra, kura bioloģiskajam zemniekam dod iespēju pagarināt sējas periodu,» saka Aleksejs Danilins, kurš pirms pieciem gadiem nolēma aiziet no stabila ierēdņa darba, lai uzsāktu savas zemnieku saimniecības Liepkalns attīstību. Drīz vien algotu darbu pameta arī sieva Jūlija, un tagad abi darbojas saskanīgā komandā.
Foto: Ieva Andersone
Bioloģiskās saimniecības Liepkalns dosjē
- Atrodas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā.
- 220 hektāru platībā audzē dažādas graudaugu kultūras – griķus, kviešus, rudzus, zirņus, ripsi, auzas, āboliņu un vēl pāris starpkultūru. Bioloģiskajā saimniecībā top arī dažādi milti un citi produkti, visvairāk no zaļajiem griķiem.
- Saimnieki – Aleksejs un Jūlija Danilini. Ģimenē aug divi dēli, 16 un 3 gadus veci.
- 2020. gadā Aleksejs saņēma Sējēja balvu kā jaunais veiksmīgais zemnieks, tādējādi beidzot pārliecinot savu vecmāmiņu, ka zemniekam būt ir gods un saimniecībai ir nākotne.
- Pavasarī durvis apmeklētājiem vērs Griķu Rezidence – saimnieces vārdiem runājot, griķu māja, kur notiks ekskursijas, degustācijas un meistarklases.
Nolēmu aiziet no darba un pieteikties visiem iespējamiem atbalstiem, kas domāti jaunajiem zemniekiem.
«Es šeit uzaugu – te bija vectēva mājas un saimniecība, vasarās te dzīvoju, iepazinu gan darbu ar lopiem, gan siena vākšanu un dažādu tehniku. Mana dzimta šeit dzīvo jau sešās paaudzēs – 1860. gadā tika pārpirkta pusmuiža no Borgu dzimtas, te turēja zirgus, bija lieli augļu dārzi. Pašas pusmuižas vairs sen nav, savulaik mani vecvectēvi nopirka šo vietu kopā ar tūkstoš hektāriem zemes, bet pa šiem gadiem daudz kas mainījās – visiem dzima daudz bērnu, katram pa druskai tika no mantojuma, kā nu kurš ar savu daļu izrīkojās, un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad notika privatizācija, vectēvs atstāja sev trīsdesmit hektārus, pārējo zemi izpārdeva. Bet es pa šiem gadiem, kopš mantoju no mammas desmit hektārus, gandrīz visu esmu atpircis.
