Ko audzēt grūtos laikos? Iesaka dārzeņkopības eksperte Mārīte Gailīte
Notikumi pasaulē daudzus šopavasar vedina uz domām par savu dārzeņu dobīti, sak – ja rocība nebūs liela, vismaz ēdīsim to, kas pašiem izaug. Lūk, dārzeņi ar īpaši augstu uzturvērtību.
Foto: Shutterstock
Konsultē
Mārīte Gailīte,
agronome un dārzeņkopības eksperte
Domājot par ģimenes nodrošināšanu ar pārtiku no pašu dārza, pirmie prātā nāk kartupeļi, bet tiem ir vajadzīgs labs pagrabs. Tas noderīgs daudzu dārzeņu ražas uzglabāšanai, tomēr ir daži sakņaugi, ko ir iespējams veiksmīgi uzglabāt stirpās vai tranšejās, ja pie pagraba tik ātri tikt nevarēs. Šoreiz izstāstīšu par tiem!
KĀĻI
Brassica napus L. ir divgadīgi kāpostu dzimtas (Brassicaceae) augi, kas pirmajā audzēšanas gadā veido lapu rozeti un saknes paresninājumu (sakni), bet otrajā – stublājus un ziedus.
Kāpēc vērtīgi?
100 g svaigu kāļu satur 38 kcal, tajos ir 8,6 g ogļhidrātu, tostarp 4,5 g cukuru. Kāļi satur samērā daudz C vitamīna (25 mg/100 g), folātus, daudz kālija (305 mg/100 g) un citas minerālvielas. Labi glabājas.
Audzēšanas nianses
• Piemērotākas pavasarī ātri iesilstošas smilts un mālsmilts augsnes. To skābuma reakcijai jābūt no pH 6 vieglās augsnēs līdz pH 7 smagajās.
• Kāļu sēklas dīgst 2–30 grādu temperatūras diapazonā, bet optimālā substrāta temperatūra ir 20–23 grādi. Dīgsti pacieš salnas līdz mīnus 3 grādiem, bet pieauguši augi – līdz mīnus 8 grādiem. Optimālā temperatūra veģetatīvai augšanai ir 15–18 grādu. Ja diapazons no 0 līdz 10 grādiem ilgst vairāk par 30 dienām, kāļi mēdz izziedēt.
• Svarīgs vienmērīgs nodrošinājums ar mitrumu. Karstā, sausā laikā veidojas sīvas, sausas saknes. Lietainā vasarā vai pārmērīgi laistot kāļu saknes kļūst ūdeņainas.
