Ķiršsarkana māja kalna galā – pašas rokām piepildīts bērnības sapnis
Ieva jau bērnībā sēdēja pie mājas loga ziedošā jasmīnkrūma un sapņoja, kā šeit gribētos pa savam. Nu mūs kalna galā sagaida māja ar ķiršu sarkanu jumtu un tādas pašas krāsas fasādi. Turklāt, pirms ceļi krustojās ar Arni, remontdarbiem viņa bija ķērusies klāt pašas spēkiem.
Foto: Matīss Markovskis
Mājas dosjē
- Kalna Dzirkstiņi atrodas Madonas novada Aronas pagastā un aizņem 6 hektārus zemes Vidzemes augstienē, 13 kilometru attālumā no Gaiziņkalna.
- Te, savu vecvecāku mājās, saimnieko fizioterapeite Ieva Vosele ar dzīvesbiedru – traumatoloģijas un ortopēdijas asistentu Arni Greizi. Viens kārtīgs saimnieks ir arī tumšpelēki svītrainais runcis Murcis Dzirkstiņš.
- Dzīvojamās mājas platība – 72 m2.
«Pa ceļam pie vecmammas es redzu daudzas skaistas vietas, bet pati skaistākā ir manas vecmammas māja,» tā septītajā klasē kādā sacerējumā rakstīja Ieva, kura pirms trim gadiem pārmantoja šīs mājas saimnieces godu. Kalna Dzirkstiņi ir neliela, kā viņa pati smej, mazmājiņa jeb mazā mājiņa kalna galā pašā Lauteres ciema pievārtē. Līdz Madonai, kur atvērta arī viena no Ievas divām fizioterapijas privātpraksēm, ar auto tās ir vien nieka desmit minūtes.
Bērnībā izsapņota
Viņas vecvecāki bija pirmie, kas šajā vietā uzsāka saimniekošanu. Vecmammas dzimtā puse ir Baltkrievija, savukārt vectēvs nācis no Latgales. Tā kā viņš bija tautā cienīts veterinārārsts, ģimenei piešķirta zeme. Un dzīvošanai no Gaiziņkalna puses pārvesta jau gatava ēka – neliela koka stāvbūve, kas astoņdesmito gadu vidū apmūrēta ar baltiem silikātķieģeļiem.
Mani paglāba tas, ka es nezināju, ko tas solis prasīs, un tad tu vienkārši ej un dari!
«Atceros kā tagad – kad biju maza, tais vasaras naktīs pirms Jāņiem, kad gaiss kūsāt kūsā, nevarēju iemigt. Istabā skanēja Latvijas Radio 2, bet pie loga ziedēja un smaržoja jasmīns. Tad es rāpos ārā pa logu un mēdzu sēdēt uz dēļu kaudzes, kas atradās aiz mājas, un sapņoju, kā te darītu pa savam un kā man gribētos, lai šeit izskatās. Viss, ko toreiz domāju, tagad arī pamazām top,» saka Ieva, un viņas acu mirdzumā, tāpat kā gandrīz katrā mājas solī, jaušama ar savas dzimtas īpašumu vienojoša saikne.
