Kartupeļi citā gaismā. Elvijs Brauns un viņa mīlestība pret karalieni Annu 1
Nu ko lai saka – vienkārši superīgs jauneklis ar lieliskām idejām un fantastiski pozitīvu attieksmi pret to, ko dara! ELVIJAM BRAUNAM ir 25 gadi, un kopš divpadsmit gadu vecuma viņš audzē kartupeļus – Lubes pagastā, vecmāmiņas zemē. Tagad Elvijs ir kartupeļu šķirņu kolekcionārs. Prot par kartupeļiem iestāties ar tādu degsmi, ka citiem gribas ne vien klausīties un skatīties, bet arī darboties.
Foto: Dana Zunde-Birzniece un Shutterstock
ELVIJS BRAUNS
• Galvenais handikaps – jaunības dzirksts, jūnijā palika 25 gadi.
• Kartupeļu kolekcionārs. Lasa lekcijas par kartupeļu audzēšanu, rīko izstādes un degustācijas.
• Pēc vidusskolas iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē un ieguva agronoma kvalifikāciju. Nupat Latvijas Lauksaimniecības universitātē pabeidza arī maģistrantūru, 22. jūnijā bija izlaidums.
• 2020. gadā saņēmis Talsu novada pašvaldības apbalvojumu Talsu novada Goda balva – par aktīvu darbu lauksaimniecībā un Lubes pagasta tēla popularizēšanu.
• Patīk dziedāt. Grupā spēlē basģitāru un akustisko ģitāru, lai gan mūzikas skolā nav gājis.
• Precēts vīrs, jūlijā gaidāms dēls.
Salīdzinot ar ārzemju jaunajiem kartupeļiem, mūsu dārzeņos pesticīdu atlieku ir par vismaz septiņām reizēm mazāk, tai skaitā kartupeļos.
– Manuprāt, visskaistāk kartupeļu lauks izskatās, kad ir izvagots un zied… Arī viena no leģendām vēsta, ka hercogs Jēkabs atvedis uz Kurzemi kartupeļus – kā ziedus. Šo ideju pirms diviem gadiem izmantoja arī mākslinieki Velga Vītola un Voldemārs Johansons, izstrādājot sarežģītu algoritmu, kādā rakstā likt zemē ‘Brasla’ un ‘Magdalēna’ bumbuļus, lai ziedēšanas laikā violetie un baltie kartupeļu ziedi veidotu acij tīkamu mākslas darbu. Mazo zelta rāmīti laukam veidoja saulespuķes. Kulturālos kartupeļus toreiz stādīja Imanta Ziedoņa fonds Viegli un tā draugi Kuldīgā, Pārventas parkā.
– Protams, protams. Ziedēšanas laiks acīm un sirdij ir vistīkamākais – kartupelim ziedu krāsas ir visdažādākās – no baltās līdz pat tumši lillā ar dzeltenu actiņu. Nu skaisti! Taču man kā kartupeļu audzētājam burvīgākais brīdis ir mazliet vēlāk – jūlijs, augusts –, kad aizej uz lauku un izvēlies, kuras šķirnes kartupeli šovakar ēdīsi, un kad redzi, ka tas tiešām ir smuks, bez slimības pazīmēm un izaudzis.
