FOTO: Viesojamies Kalēju ielas rezidencē Talsos pie Altenbergu ģimenes
Kalēju ielas rezidences Talsos, iespējams, šodien nebūtu, ja kādā saulainā 2017. gada dienā Altenburgu pāris nebūtu devies nelielā pastaigā pa pilsētas ielām. Bet par visu pēc kārtas.
Foto: no personiskā arhīva un Ieva Andersone
Mājas dosjē
- Kalēju ielas rezidence Talsos.
- Saimnieki – Altenburgu ģimene, Sintija un Stefans, kā arī viņu bērni Salvators un Nataša.
- Māja celta 19. gadsimta beigās, atjaunošanas darbi sākti 2017. gadā.
- Saimnieki īpašu paldies saka Roaldam Cinim, kurš daudz palīdzējis ar praktisku padomu un vīziju mājas tapšanas procesā.
Pēc dažiem mēnešiem mums bija kāzu jubileja, un Stefans atnāca ar dāvaniņu – kastīti, uz kuras uzlīmēta bilde no 16. gadsimta Talsiem.
Mājas saimniece Sintija Altenburga ir īstena kurzemniece, uzaugusi, kā pati saka, starp Talsiem un Kandavu, bet nu jau ilgāku laiku par savām mājām sauc Austriju. Vairākus gadus Altenburgu ģimene dzīvojusi Vīnē, bet tagad mīt nedaudz ārpus tās – divdesmit minūšu brauciena attālumā no pilsētas –, jo audzināt bērnus uz pilsētas akmeņiem, starp betona mājām esot neiespējami. «Labāk lai bērni uzaug dabā, kur var iziet dārzā un ir rotaļu laukums, neliels bērnudārzs, kur viss ir mīlīgs un maziņš,» saka Sintija. «Austrijā esam kārtīgi laucinieki – mums ir govs, vistas, cālēni, dārzs. Gaļu un dārzeņus savam patēriņam nu varam sarūpēt paši, esam pilnīgi mainījuši virzienu no pilsētas uz laukiem.»
Bet atgriežamies no Vīnes Talsos. Kādā jaukā vasaras dienā, viesojoties Latvijā, Sintija pirmoreiz aizvedusi savu vīru Stefanu uz Latvijā tik populārajiem pilsētu svētkiem. Tajā reizē – uz Talsiem. «Apciemojām radus un draugus, priecājāmies par pilsētu, viss bija tiešām skaisti. Toreiz vēl līdzi bija mana draudzene ar savu tēvu. Jāpiebilst, ka mans vīrs nesaprot latviešu valodu un man nākas viņam tulkot. Gājām pa Kalēju ieliņu augšā, un draudzenes tēvs, norādot uz kādu māju, teica – ja kāds grib investēt Talsos, šī māja ir pārdošanā. Paskatījos – tā māja jau gandrīz sagāzusies, pilnīgs grausts! Bet vīrs piebakstīja, lai tulkoju, ko draudzenes tēvs teicis. Es tikai atmetu, lai liekas mierā – staigā un izbauda dabu! Bet Stefans nelikās mierā. Nākamajā dienā, tikko pamodies, atkal jautāja – nu, kas tur bija ar to māju? Atbildēju, ka pārdošanā! Un viss.»
