Foto: Meža sajūta pilsētā. Ciemojamies dakteru Mauriņu ģimenes dārzā Mežaparkā
Ārstu Ulda un Inetas Mauriņu ģimenes dārzs veidots ar cieņu pret Mežaparka vēsturi un priedēm. Un reizē – ar 21. gadsimta attieksmi pret dzīvošanu tuvu dabai un veselīgu dzīvesveidu, kas ietver gan pašu audzētus dārzeņus, gan ik sestdienas iešanu guļbaļķu pirtiņā, kas noslēpusies dārza dziļumā.
Foto: Ieva Andersone
Funkcionālisma stila māju, kas 1939. gadā celta ārsta Haralda Lūkina ģimenei, pirms dažiem gadiem iegādājās dakteri Mauriņi.
20. gadsimta sākumā toreizējā Ķeizarmežā tika iecerēta un radīta viena no pirmajām, bet varbūt pati pirmā dārzu pilsēta pasaulē ar mežu un dārzu ieskautām villām turīgo un izglītoto rīdzinieku ģimenēm. Ķeizarmeža dārza pilsētas kopējā projekta autors ir pirmais Rīgas dārzu direktors Georgs Kūfalts (1853–1938), kura laikā radīti arī pilsētas centra parki.
Pirmās Ķeizarmeža villas apdzīvoja bagātie vācbaltieši. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas – arī latviešu uzņēmēji, ārsti, advokāti, mākslinieki, mūziķi, literāti, augstākie armijas virsnieki un ierēdņi. Funkcionālisma stila māju (arhitekts Visvaldis Paegle), kas 1939. gadā celta ārsta Haralda Lūkina ģimenei, pirms dažiem gadiem iegādājās dakteri Mauriņi. Tās pārbūvi veica arhitektes Zaigas Gailes birojs, dārza projektu izstrādāja un dārzu iekārtoja Labie koki (ainavu arhitekte Indra Ledaine-Vītoliņa, projekta vadītājs Edgars Neilands).
Gruntsgabals ir visai liels Mežaparkam – vairāk nekā 3000 kvadrātmetru –, vienīgais apkārtnē, kurā ir gan kādreizējā pļava, gan mežs, un dārzs tajā veidots saderīgs gan ar vietu, gan māju, gan saimnieku vēlmēm un idejām.
