Foto: Maize ir jāsvin. Viesojamies maizes muzejā «Kukaburra»
Ienākot maizes muzejā Kukaburra, pārņem pavisam netipiska noskaņa, un sākumā nevar saprast, kāpēc. Redzams un sajūtams, ka telpa uzposta, pa grīdu izbērtas kalmes, lielā abrā uzrūgusi elpo rudzu maizes mīkla. Pagaršojam, garšīga. Sprakšķēdama kuras maizes krāsns…
Foto: Ieva Andersone
Kukaburras dosjē
- Maizes muzejs Kukaburra atrodas Launkalnes pagastā, Veclaicenes šosejas 115. kilometrā.
- Bijušajā cara laika šosejas sarga mājā jau sešpadsmit gadus saimnieko Krieķu ģimene, šobrīd – Jānis Krieķis ar meitu Gerdu.
- Aptuveni desmit gadus te ir maizes muzejs, kurā apskatāmi saimnieka Jāņa Krieķa sakrāti dažādi seni etnogrāfiski priekšmeti, kas bija raksturīgi latviešu lauku sētai 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā, oriģinālas tā laika mēbeles, lauksaimniecības darbarīki, virtuves piederumi, apģērbs, apavi, rokdarbi u. c. Muzejs tiek atvērts pēc pieprasījuma.
- Kukaburras maizi nevar nopirkt nevienā veikalā, ģimene to tirgo tikai īpašos un labi apmeklētos pasākumos tepat Latvijā un arī kaimiņos – Lietuvā, Igaunijā.
Maize top pēc vecajām receptēm, un procesā tiek izmantota liela koka abra, kurā mīkla rūgst 24 stundas.
Vēl telpa smaržo pēc rozēm un vīgriezēm. Viss latvisks, tomēr kaut kas ir citādi.
Ieklausoties sadzirdam austrumu mūziku, pie logiem – indiešu aizkari, kūp Palo Santo kociņš. Izrādās, Jānis ir cilvēks, kuram ļoti tuvi austrumi, un viņš kā gājputns ik ziemu pārlaiž siltajās zemēs.
