Foto: «LAUX» saimnieces ceļ galdā četras receptes ar Tuvo Austrumu garšu buķeti
Nebija ne zemenīšu, ne sniega, bet tieši šāds virsraksts piedzima, ciemojoties Dikļu pusē un atceroties bērnībā lasītās pasakas par īstu brīnumu piedzīvošanu. Viesmīlīgās LAUX saimnieces Marta Vētra un Madara Mestere mūs pārsteidza (lasi – nogāza no kātiem) ar austrumniecisku garšu buķeti, un galds bija klāts melnajā pirtiņā. Tik forši! Esiet droši – par šīm meitenēm mēs vēl dzirdēsim!
Foto: Ieva Andersone
LAUX dosjē
- Šīgada pavasarī pēc 12 gadu dzīves Lielbritānijā Marta un Madara atgriezās Latvijā ar jau izlolotu ideju – tapa LAUX (atvasināts no vārda lidlaux, jo tā ir vieta, kur pacelties labām idejām. Kāpēc galā x? Jo tas ir interesanti!). Nu jau Ozolmuižā pie Dikļiem aizritējusi pirmā sezona, audzējot grieztos ziedus un dārzeņus un piedāvājot tos citiem dažādos skaistos, savvaļīgos un pārsteidzošos veidos.
- Rezultatīvi aizvadītas arī Mājas kafejnīcu dienas, kad LAUX lielajā šķūnī divās dienās paviesojās un gardus ēdienus nobaudīja 154 cilvēki!
- Martas un Madaras sapņu un nu jau arī realitātes moto ir dalīšanās prieks – dalīšanās ar idejām, ar izaudzēto un izloloto, arī sveces neturēšana zem pūra, jo tas, starp citu, ir ugunsbīstami!
Visi šie ēdieni ir ēdami gan silti, gan remdeni un arī pavisam atdzisuši – lai var justies brīvi, lai neviens ēdējs nav jāsteidzina.
«Mēs iepazināmies, studējot vēsturniekos Latvijas Universitātē, un pēc studijām sapratām, ka ne vienai, ne otrai īsti negribas strādāt ne skolā, ne muzejā, un – ko ta’ darīs? – izlēmām aizbraukt uz Angliju. Sākumā bijām Skotijā, kur jau dzīvoja mana mamma. Tad pārvācāmies uz Anglijas lejasdaļu, apmetāmies pilsētā Čeltnemā – ja TV ir skatīts seriāls Midsomeras slepkavības, tad tieši tādā apvidū arī dzīvojām – stundas brauciena attālumā no Birmingemas un Oksfordas, pusotras stundas līdz Londonai,» stāsta Madara. Viņa Anglijā strādāja ēdināšanas industrijā par restorānu menedžeri, savukārt Marta bija veikala vadītāja privātam uzņēmumam.
«Martai vienmēr vairāk vilcis atpakaļ uz mājām, uz Latviju, man tik ļoti ne, bet, kā saka, līdz brīdim. Kad man apritēja 30, pamanīju, ka braucieni prom no Latvijas, kļūst tādi kā grūtāki. Un tā reiz mēs abas sēdējām un dzērām kafiju, un sākām spriest – ko mēs darītu, ja vinnētu loterijā? (Anglijā cilvēki ļoti piedalās loterijās!) Nu, mums abām ļoti patīk gatavot ēst.
