Foto: «Kalna Beigužēnu» saimnieki Irēna un Uldis Abiki: Te ir īstā vieta
Kad vasaras nogalē ciemojāmies pie Irēnas un Ulda Abikiem Skujenes pagastā, zinājām, ka pie lasītājiem šī senā viensēta dosies valsts svētku mēnesī. Saimnieki šo vietu iegādājušies vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad dzīve laukos vēl nebija modē, bet pirms diviem gadiem pārcēlušies šurp uz pastāvīgu dzīvi.
Foto: Ieva Andersone
Mājas dosjē
- Mājas Kalna Beigužēni atrodas Vidzemes augstienē, 217 metru augstumā, netālu no Vecpiebalgas un Cēsīm. Dzīvojamā ēka būvēta 1880. gadā, nu tai ir jau 142 gadi.
- Kā paskaidrojis iepriekšējais māju saimnieks, nosaukumā ietvertais vārds Beigužēni nozīmē, ka mājas atradušās pagasta nomalē kā beidzamā viensēta.
- Saimnieki – Irēna un Uldis Abiki. Savulaik māksliniece-noformētāja un fotogrāfs, bet nu abi ir pelnītā atpūtā. Nosacītā atpūtā, protams, jo laukos allaž ir darbi, kas jāpaveic.
Neglābjami romantiķi mēs esam. Citādi jau darba bītos, lauku skaistumu nemeklētu un arī nenovērtētu.
Klusums šeit ir tāds, ka pie nepārtrauktiem trokšņiem pieraduša pilsētnieka ausīs ieskandinās brīdinošs zvaniņš – klau, kad tu pēdējo reizi dzirdēji, cik skaisti skan klusums? Kalna Beigužēni atrodas tālu nost no lielceļiem un pat mazāk nozīmīgiem ceļiem, tāpēc šeit patiešām dzirdamas tikai dabas radītās skaņas.
«Saimniekojam te jau trīsdesmit piecus gadus – šo vietu nopirkām 1987. gadā, vēl padomju laikos. Tolaik gan tas nebija īpaši populāri, salīdzinot ar mūsdienām, kad lauku mājas burtiski izķer. Vēl pirms šīs vietas mums bija mājiņa Latgalē, 1981. gadā nopirkām to par 1000 rubļiem. Braukāšana gan bija traka, ar moskviču vienā virzienā rullējām četras stundas,» stāsta Uldis, un Irēna smejoties piebilst: «Abas mūsu meitas vēl bija mazas, aizmugurējā sēdeklī drupināja cepumus un kāvās, tie braucieni prasīja nervus! Un pirmdienās cēlāmies piecos no rīta, lai paspētu uz Rīgu un pirms došanās uz darbu vēl matus izmazgāt un nagus iztīrīt. Bet teju katru piektdienu braucām atkal turp.»
