(FOTO) Biksaiņu saimniece Ginta Petra – Daudzi teica: tu esi traka
Pagājušajos Ziemassvētkos Ginta Petra, aizgājusi no darba Šveices vēstniecībā, pārvācās uz Jaunsātiem – atrada jaunu darbu un nu, var teikt, ir ļoti tuvu viena sava sapņa piepildījumam. Kad iebraucam Biksaiņos, paveras gleznains skats uz piemājas dīķiem, ziedu pļavām un simtgadīgiem kokiem. Pati māja gan drīzāk atgādina nelielu muižu, un, izrādās, tas nemaz nav tālu no patiesības.
Foto: Lauma Kalniņa
Mājas dosjē
• Mājas Biksaiņi celtas 1870. gadā, atrodas Tukuma novadā, Jaunsātu pagastā.
• Saimniece Ginta Petra kopā ar draugu Žaku īpašumu iegādājās 2019. gadā.
• Saimniecībā ir trīs ēkas: laukakmeņu mūra māja, šķūnis un pirts. Teritorijā ir trīs dīķi.
• Ginta pēc profesijas ir tulce. Otra viņas izglītība ir uzņēmējdarbība – septiņus gadus vadījusi Vācijas tirdzniecības kameru. Taču pirms atnākšanas uz Biksaiņiem strādāja Šveices vēstniecībā par padomnieci. Gintas hobijs ir dažādi rokdarbi, arī aušana. Pašlaik strādā šogad dibinātajā Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā par vadītāju.
• Tuvākie pastāvīgie kaimiņi – trīs ar pusi kilometru attālā Kukšu muiža. Tikpat tālu uz otru pusi – Eglīšu māja ar radniecīgām kultūras dvēselēm.
• Padomju laikā Biksaiņi bijusi komunālā māja, kurā dzīvojušas vairākas ģimenes.
Aizgāju no darba un kļuvu par pilna laika būvdarbu vadītāju. Daudzi teica: tu esi traka.
«Mans tuvākais kaimiņš ir Daniels Jāns, kas saimnieko skaistajā Kukšu muižā. Biksaiņi savulaik bijuši Kukšu muižas pusmuiža un piederējuši tās pirmajam puisim. Viņa dzimta – Brahmaņi – šeit dzīvojuši ilgus gadus, apsaimniekojot ap simt hektāru zemes. Atnākot padomju varai, Brahmaņi devās uz Austrāliju, un īpašums nonāca valsts pārziņā. Kad Latvija kļuva brīva, dzimtas pēctecis atbrauca atpakaļ un savus Biksaiņus atguva, taču, kā vēsta nostāsti, ieskatījies Kukšu muižas skaistākajā meitā, pārdevis māju citiem un devies atpakaļ,» savu stāstu iesāk mājas saimniece Ginta. Viņa šīs mājas ieraudzīja pirms diviem gadiem. Toreiz divatā ar draugu pabijuši vairākās mājās Kurzemē. «Bija 16. marts – slapjš, dubļi, koki kaili. Tomēr šī vieta tik ļoti uzrunāja, ka nākamajā dienā atgriezāmies.
