Ciemos pie Baibas Sipenieces-Gavares: Savā mājā ielaižu tikai tos, kurus patiešām vēlos
Viņai patīk sveces, ekspresīvas krāsas un krāšņi dekori, viņam – minimālisms un pārdomātas detaļas. Pilnīgi nesavienojami? Ne šoreiz, jo, lai gan zem viena jumta satikušās divas spēcīgas personības, mājas ir pierādījums kompromisu mākslai. Un svētku laikā Baiba Sipeniece-Gavare sagaida ar siltu viesmīlību.
Foto: Alvis Rozenbergs
1. Vīra vizītkarte
«Sākot plānot mājas būvniecību, 2006. gada janvārī savā piezīmju blociņā Gatis (arhitekts Gatis Gavars, Baibas vīrs – aut. piez.) uzzīmēja skici un rādīja, ko ieplānojis. Man nepiemīt talants vizualizēt, kā zīmējums izskatīsies dabā, tāpēc pārliecinoši tēloju, ka saprotu un patīk. (Smejas.) Arhitektūra ir Gata profesija, līdz ar to, kādai būt mājai, man nebija teikšanas. Plānojums, tehniskie risinājumi, mēbeles, apgaismojums – tas viss ir viņa profesionālais redzējums un kaut kādā ziņā arī vizītkarte. Vienīgi mums mēdz būt sīvas cīņas par interjera detaļām. Gatim raksturīgs askētisms, viņam patīk tīra vide, kurā nav nekā lieka, bet mani uzrunā svecītes, dekoriņi… Es, iespējams, labprātāk dzīvoju dekorācijās, tāpēc ir labi, ka mani ierobežo.»
2. Mans būs mans
«Esmu izvēlējusies publisku profesiju, ikdienā kontaktējos ar daudziem cilvēkiem, tāpēc man ir vajadzīga kāda vieta, kur esmu kā cietoksnī. Telpa, kur aiz sevis aizveru durvis un ielaižu tikai tos, kurus patiešām vēlos. Mājas – tā ir intīma vieta, kur viss ir mans, tāpēc, ja kāds to nesaprot, varu kļūt diezgan nejauka.»
