Agronomes Baibas Skrebeles dārgais vaļasprieks – dārzs bez robežām
Šī dārza žogs tiek pārcelts arvien tālāk uz kaimiņu pusi, jo dārzs paplašinās ar jauniem puķu stādījumiem un pietrūkst vietas. Lai no daudzveidības nemestos raibs gar acīm, saimniecei Baibai Skrebelei ir savi principi, ko ievēro, augus izvēloties un kombinējot.
Foto: Gvido Kajons
Dārza vizītkarte
Saimniece: Baiba Skrebele, agronome, strādā Dārzkopības institūtā Dobelē.
Atrašanās vieta: Kroņauce.
Platība: 3000 m2.
Dārza vecums: 43 gadi, bet nopietna puķu dobju veidošana sākta pirms apmēram 15 gadiem.
Augsne: smilšmāls.
Īpašais: plaša ziemciešu kolekcija, vairāk nekā 100 hostu un vairāk nekā 150 graudzāļu šķirņu.
Baibas dārzs atrodas īpašā vietā, tieši Kroņauces ezera krastā, ko dēvē arī par Auces upi, tāpēc, apskatot dārzu, vispirms vedinu saimnieci nokāpt uz peldvietu, kur zied ūdensrozes. Baiba stāsta, ka ezers pamazām aug ciet un katru pavasari notiek cīņa ar meldriem.
Dārzs visu laiku ir procesā, tāpēc nekad nav garlaicīgi.
«Ar tēti uz šo māju atnācām dzīvot 1980. gadā, kad es vēl biju bērns,» Baiba atceras. «Pirmais, ko izdarīju, aizskrēju uz upmalu un izraku mazu ozoliņu, tik resnu kā mans pirkstiņš. Tas bija mans pirmais stādījums. Mani pirmie audziņi bija smiltāju neļķīte, obrēta un efeja, ko iedeva klasesbiedrene. Vēl man bija lielie bārdainie īrisi, ko tētim atveda kolekcionāri. Bija arī rozes. Kad jau nopietnāk pievērsos puķudobēm, pirku visu, ko piedāvāja stādaudzētavas. Vēlāk vienu laiku mani pārņēma hostu trakums, tad kāre pēc astilbēm un hortenzijām, bet tagad man ir graudzāļu un epimēdiju atkarība. Ļoti patīk arī gandrenes, tās ļoti ilgi zied un labi nosedz laukumu.
