Rožu grupas dvēseles Romijas Andersones pasaku dārzs: Mīlu rozes un mācos mīlēt sevi

Romija Andersone

• «Kad cēlām māju un dārznieki mums veidoja dārzu, šeit nebija nevienas puķes, tikai krūmi, koki un zāliens – viss zaļš.» Un tad viņa saslima ar rozēm.
• Rožu dārzam tagad būs jau 15 gadu. Patiesībā – diviem. Pilsētas dārzam Liepājā un fārmklubam laukos Durbē.
• Tajos kopā ir ap 350 rožu šķirņu. Pēdējos gados savairojušās augststumbra rozes – nu jau ap 30. 
• 2019. gada 2. jūlijā Romija feisbukā nodibināja grupu Tikai rozes!, kurā ir vairāk nekā 18 000 dalībnieku, un vēl arvien viena pati laipnu, bet stingru roku to administrē.

– Jūsu dārzā Liepājā pirmoreiz ciemojos 2017. gada vasarā. Kas pa šo laiku mainījies?
– Vairs nav lielā potētā nokarenā bērza pie ieejas dārzā. Jā, tas bija gana dekoratīvs un labi izskatījās, bet 15 gados kopš stādīšanas ļoti izaudzis un izpleties. Kad teicu, ka laiks no tā atvadīties, visi ģimenes locekļi protestēja. Tomēr tas bija pareizs lēmums. Mazā pilsētas dārzā tik lieli koki nav vajadzīgi. It sevišķi dārzā, kur galvenās ir rozes.

Mums ir gumijas dārzi, kuros vēl kādai rozei vieta vienmēr atradīsies.

Ģimenei apsolīju, ka bērza vietā iestādīšu ko līdzvērtīgi skaistu, lai, kā meita saka, ienākot pa vārtiņiem, varētu iesaukties wow! Izvēlējos lielo stumbra rozi ‘Schuss’ – nosaukums tulkojumā no vācu valodas nozīmē šāviens. Internetā ieraudzīju ārkārtīgi skaistu foto. Nopirkt to varēja tikai Francijā, turklāt tas bija diezgan sarežģīti, jo tieši uz Latviju no audzētavas nepiegādāja.