Pieradināt karalieni: Santas Ančas, Sarmītes Ēlertes un Ingrīdas Circenes rožu dārzs
Sadraudzēties ar rozēm izdodas ne katrai dārza saimniecei, taču tad, ja puķu karalienes dabu izprot un tās valodu iemācās, roze dāsni atdara. Lūk, trīs sieviešu rožu stāsti.
Foto: Ieva Andrupe. Ideja un stils: Laila Trilopa
Simt rožu
Sarmīte Ēlerte, kādreizējā politiķe un bijusī Dienas redaktore:
«Man ir pārliecība, ka katrā dārzā ir dārza dieva vieta. Viņš ir pavēlnieks pār šo dārzu, un no viņa vietas ir jāpaveras visskaistākajam skatam. Dažkārt pabrīnos par cilvēkiem, kas krāšņas puķes iestāda aiz mājas, kur tās paši nekad neredz. Cenšos puķes stādīt tā, lai, laižot skatu no kreisās uz labo pusi, acu priekšā kaut kas vienmēr zied. Arī rozes.
Reiz mēģināju savas rozes saskaitīt – tiku līdz simtam.
Šajā dārzā saimniekoju kopš 2005. gada, vecākajām tajā augošajām rozēm ir divdesmit gadu. Tāds ir arī gabaliņš tumšsarkanu klājenisko rožu, kas zied līdz pat salnām, – reizēm pat ap Ziemassvētku laiku ienesu istabā kādu ziedošas rozes zariņu.
