Mazākā mājiņa Kuldīgā: no ārpuses kā muzejs, iekšpusē – kā villa!
Neviens ar centimetra mēru nav mērījis, vai brīvdienu māja I’dille tiešām ir pati, pati mazākā, bet tas nav galvenais. Šīs ēkas lielākā vērtība – no ārpuses atjaunota un restaurēta līdz pat pēdējai skabargai dēlī, iekšpusē tā piedāvā saimnieka kuldīdznieka Pētera Šneidera dzīves uztveri.
Foto: Matīss Markovskis un no Pētera Šneidera personiskā arhīva
I’dilles dosjē
- Atrodas Kuldīgā, Raiņa ielā, Alekšupītes krastā. Atjaunota 2023. gadā.
- Saimnieks Pēteris Šneiders ir dzimis un audzis kuldīdznieks, būvfirmas SIA Genus īpašnieks, divu bērnu tētis. Māju iekārtojis kopā ar sievu Ievu.
- Māja restaurēta atbilstoši Kuldīgas vēsturiskā centra un UNESCO mantojuma nosacījumiem.
- Lai arī saimniekiem pašiem reizēm patīk pavadīt laiku restaurētajā namiņā, tā šobrīd izveidota kā brīvdienu māja Kuldīgas viesiem, pieejama booking.com. Māja paredzēta četriem cilvēkiem.
Piebraucot un izkāpjot no mašīnas, un ieraugot mazo namiņu, fotogrāfs Matīss gandrīz ķer pie sirds – nez vai viņam līdzi esot tāds objektīvs, lai izbildētu tik mazas telpas. Taču vēlāk redzam, ka no ārpuses mājas izmērs ir mānīgs – ieejot iekšā, tā izrādās daudz plašāka, nekā šķita sākumā.
Atjauno precīzi kā fotogrāfijās
«Paskaties – redzi: tie dēļi nav vienādi. Šitie astoņi šajā sienā ir vecie, rau, kur naglu caurumi, nelīdzenumi. Pārējos pielāgojām pēc izmēriem – nav divu vienādu, kāds ir desmit, kāds divpadsmit, trīspadsmit centimetru plats.
Sākumā jau man arī šķita – priekš kam to vēsturi, restaurāciju… Plastmasas logi un eiroremonts – lūk, tas ir forši!
Un tur augšā – tur tā arī bija sastiķēts no dēļu galiem. Saglābām visu, ko var, bet pārējo atjaunojām tā, kā bija,» stāsta Pēteris, ar pirkstu klauvēdams pa mājas sienu.
Restaurēts, izmantojot vecās fotogrāfijas. Izdevies saglabāt vairākus oriģinālos jumta logus, dēļus. Atjaunojot lietotas lina krāsas, nav nevienas skrūves, tikai naglas kā vecos laikos, katrs dēlis, kas likts no jauna, ir izgatavots uz vietas objektā un piedzīts pēc fotogrāfijām, arī skārda jumts locīts tepat, katra eņģīte un rokturis izliets Kuldīgā no rokas pēc vecajiem paraugiem un tehnoloģijām – īsāk sakot, te izmīlēta katra skabarga un gropīte. «Kad ieguvu šo īpašumu, sākumā nezināju, ko īsti ar to iesākt. Iespējams, vēsturiski šī mazā mājiņa ir bijusi kā palīgēka lielākai mājai, kas kara laikā sabumbota. Bet tad nolēmu, ka jāuztaisa tā, kā vajag. Ar cieņu un respektu pret vēsturi. Projekta autors ir arhitekts Aldis Orniņš, kurš pazīst gandrīz visas vecpilsētas mājas. Teicu – taisām pēc visiem noteikumiem, bez atkāpēm. Sanāca ieguldīt ļoti daudz laika un enerģijas, bet arī rezultāts ir labs. Pie mums brauc no Rīgas vai citām vietām un rāda – te ir dzīvs paraugs, kā atjaunot, restaurēt ēku. Protams, pozitīvās matemātikas gan te nav nekādas,» Pēteris iesmejas, «jo, piemēram, viens šāds pēc vecām tehnoloģijām izgatavots koka logs maksā ap diviem tūkstošiem eiro, bet plastmasas varat iebliezt par diviem simtiem.»
