Kā uzvarēt karā ar spāniešiem? Eksperti atklāj kailgliemežu īsto dabu un ieročus pret tiem!
Laimīgi tie dārzu saimnieki, kuri lietainā vakarā nevar salasīt bļodu ar Spānijas kailgliemežiem…
Foto: Shutterstock
Konsultē
Digna Pilāte, malakoloģe
Spānijas kailgliemeža portrets
Tas ir 7–14 cm garš, ar masīvu, nedaudz saplacinātu ķermeni. Tā krāsa ir mainīga – oranžīga, brūngana, netīri brūngani pelēkzaļa, reti melna. Ķermeņa apakšējā daļa jeb pēda ir gandrīz balta vai pelēcīga. Uz ķermeņa virsmas redzami labi izteikti iegareni izciļņi. Priekšdaļā netālu no radziņiem atrodas elpatvere.
Gliemeža oliņas ir apaļas, līdz 2 mm diametrā, baltas vai viegli caurspīdīgas, mīkstas. Vienā dējumā var būt līdz pat 70 olām.
Gliemeža oliņas ir apaļas, līdz 2 mm diametrā, baltas vai viegli caurspīdīgas, mīkstas. Vienā dējumā var būt līdz pat 70 olām.
Spānijas kailgliemeži (Arion vulgaris) ir vieni no bīstamākajiem dārza un lauksaimniecības kultūru kaitēkļiem, kas iekļuvuši pasaules simt invazīvāko sugu topā. Taču, lai gan to klātbūtne dārzā ir ļoti nepatīkama un postīga, tomēr dabā nav nevajadzīgu dzīvnieku.
Latvijā pirmo reizi Spānijas kailgliemežus atrada Pastendē 2009. gadā – par to ziņoja vietējie iedzīvotāji.
Jebkura sauszemes gliemeža uzdevums ir pārstrādāt organiskās vielas un to atliekas, lai tās būtu uzņemamas augiem, un tādā veidā arī uzlabot augsni.
Ierodas ar augu stādiem
Baltijas valstis ir pēdējais bastions Eiropā, ko šī suga ieņēma, kad atvēra robežas un sākās brīva augu stādu tirdzniecība. Tas arī ir galvenais veids, kā Spānijas kailgliemeži pie mums ieviesušies. Pavasarī gliemezīši ir maziņi un ielien augu podos. Pa dienu tie paslēpjas, bet vakarā un naktī dodas laukā.
