Kā Ogrē dzīvo kuplā Riekstu-Riekstiņu ģimene, kas ražo vegānisku kosmētku
Piedzīvojusi ļoti tumšu dzīves posmu, Maija atrada spēku atkal sākt dzīvot, no jauna iemīlējās, kļuva par piecu bērnu mammu un piepildīja sev bērnībā doto solījumu. Esam ciemos pie Riekstu-Riekstiņu ģimenes – vegāniskā kosmētikas zīmola izlolotājiem.
Foto: Ieva Andersone un no personiskā arhīva
Vegan Fox dosjē
- Ģimenes uzņēmums, kas ražo vegānisku kosmētiku. Darbojas Ogrē.
- Izveidotāji – Maija un Valdis Rieksti-Riekstiņi. Maija pilnībā nododas uzņēmuma vadīšanai, bet Valdis līdztekus strādā siltumapgādes uzņēmumā Jelgavā.
- Ģimenē aug pieci bērni vecumā no 6 līdz 20 gadiem: Madara un Nora no Maijas pirmās laulības, Matīss un Nora no Valda pirmās laulības un abu kopējais bērns – pastarīte Līna.
- Zīmols dibināts 2016. gadā, aktīvāka darbība uzsākta pirms septiņiem gadiem.
- Zīmola klāstā ir ap piecdesmit produktu, kurus var iegādāties interneta veikalā, vairākos dzīvesstila, Latvijas produktu, un dabisko produktu veikaliņos. Produkciju eksportē uz Skandināviju, Čehiju, Poliju, Vāciju, Itāliju, Igauniju, Slovākiju, Franciju, Dienvidkoreju.
Maija nāk no skaista Zemgales ciematiņa pie ezera – no Apguldes, kur pavadījusi bērnību. Vecāki, dzimuši laucinieki ar kurzemnieku saknēm, uzskatījuši – meitai jāiemācās lauku darba tikums. «Mamma vienmēr atkārtoja, ka meitene nedrīkst sēdēt, rokas klēpī salikusi, visu laiku bija kaut kas jādara, jārosās. Iespējams, tāpēc arī tagad nemitīgi kaut ko daru un ar vīru lielākie strīdi ir par to, ka neprotu atpūsties. Taču lauku darbus man bērnībā nācās apgūt vai nu kilometrus garajās biešu vagās, vai lopu fermās pa vasarām,» stāsta Maija, atzīstot, ka darbs tik mazai meitenei bijis smags un saviem bērniem to nenovēlētu – rokas no ūdens spaiņu nešanas un mēslu ķerru stumšanas bijušas vienās tulznās.
Toreiz Valdim teicu – man nevajag nekādus sieviešu retrītus. Vienkārši laid mani pasēdēt tajā būrī!
«Milzīgu iespaidu uz mani atstāja nežēlīgā izturēšanās pret dzīvniekiem. Gan lopiņu sišana, gan pati vide, kādā viņi uzturējās, – faktiski dzīvoja sūdos, ko reizi dienā pašķūrēja malā… Un peles, un žurkas! Tur to bija nežēlīgi daudz. Žurkas, kas man uzbrūk, man toreiz rādījās murgos, un kopš tā laika no pelēm, nemaz nerunājot par žurkām, man ir šausmīgi bail…» saka Maija. Tomēr tieši skarbā bērnības vasaru pieredze viņu atvedusi līdz savam vegāniskās kosmētikas zīmolam, kas ietver ne tikai dzīvniekiem draudzīgu ražošanu, bet veselu dzīvesveidu, saistītu ar dzīvnieku labbūtības veicināšanu, kurā iesaistās visa lielā ģimene. Proti, toreiz, kolhozu fermu realitāti izbaudījusi līdz mielēm, mazā Maija sev nosolījusies – kad izaugs liela, visus dzīvniekus atbrīvos un viņiem palīdzēs.
