Kā ģimene Pierīgā ļāvās mājas pārvērtībām un ieguva sapņu rezultātu. Zaļā dīvāna spēks!
Labi zināms, ka interjeru pārradīt ir daudzkārt grūtāk nekā to veidot no nulles, taču šī privātmāja Rīgas pierobežā ir kā Fēnikss, kas piecēlies no pelniem, nopurinājis tumšās, smagnējās nokrāsas, un sācis jaunu, priekpilnu dzīvi.
Foto: no publicitātes materiāliem (Oskars Kalniņš)
Māja Pierīgā iegādāta 2002. gadā. Šajos vairāk nekā divdesmit gados pāra bērni ir izauguši, tāpēc saimnieki izlēmuši: ir pienācis laiks pāršķirt jaunu lappusi un nākamo dzīves cēlienu sākt ar vizuālām pārmaiņām abu dzīvesvietā, lai personīgā telpa atbilstu abu šodienas vajadzībām, laikmeta garam un estētikai.
Sākotnēji saimnieki gan bijuši pieticīgi un pie interjera dizaineres Ineses Jansones vērsušies ar lūgumu izveidot vien skaistu virtuvi un nomainīt pāris mēbeļu. Inese ar komandu savukārt abus pārliecināja, ka disonanse, kas veidosies starp modernu virtuvi un 2000. gadu estētiku spoguļojošu atpūtas telpu un ieejas zonu ēkā, būs pārāk krasa, lai iemītnieki un viesi šeit justos labi. Galu galā, izlemts veikt vērienīgas pārmaiņas.
Arī iepriekš dzīvojamā un virtuves zona atradās lielā, ar sienu nenodalītā telpā. Taču atpūtai paredzētajā vietā īsti nevarēja relaksēties – mēbeļu izvietojums neērts, grīdas klāja pelēcīgs, tumšs lamināts, kas telpu padarīja drūmu un smagnēju.
Tie ir reti gadījumi, kad spilgts cilvēks labi jūtas absolūti neitrālā interjerā.
Kopumā nospiedoši trūka gan dabiskās gaismas, gan atbilstoša mākslīgā apgaismojuma. Arī telpas iekārtojums neveicināja mājinieku vēlmi šeit pavadīt laiku – nelielais dīvāns bija novietots sāniski pret televizoru, pietrūka ērtu mēbeļu, kur visiem sasēsties, lai baudītu kopā būšanas brīžus. Šeit bija auksti un nemīlīgi.
