Jaunas latviešu ģimenes lauku dzīves seriāls: Pārlaist ziemu nesiltinātā mājā
Strādāju par kačigaru un gaidu pavasari – tāds, lūk, mans ziemas otrais cēliens laukos. Taču, ja labi pameklē, arī bargākajās ziemas dienās izdodas atrast prieku.
Foto: Ieva Andersone un no personiskā arhīva
Lauku dzīves dienasgrāmata. 2. sērija
Mājas dosjē
- Eglāju viensēta atrodas Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Tur sava vecvectēva Jāņa Ļūļāka celtajā mājā saimnieko Krišjānis Galiņš ar sievu Egitu un trim bērniem – Kārli (6), Indriķi (4) un Aurēliju (1). Krišjānis ir elektroinženieris un retro motociklu restaurators, bet Egita strādā par žurnālisti un labprāt saka jā dažādiem radošiem projektiem.
- Dzīvojamā māja celta laika posmā no 1937. līdz 1940. gadam, un tā atrodas ainaviskā, pauguriem, dabiskajām pļavām un mežiem ieskautā vietā.
- Īpašuma kopējā platība ir 21,6 ha, un tajā atrodas arī šķūnis, klēts, pirts, mazs dīķītis un jaunbūve (150 m2 plaša), topošā tehnikas novietne un restaurācijas darbnīca.
- Galiņu ģimenes lauku dzīves ainām vari sekot līdzi arī Instagram @egita.galina.
Kamēr citi jaunajā gadā iesoļo ar svaigu apņemšanos un iedvesmu, manā dzīvē janvāris un februāris parasti ir laiks, kad visbiežāk izsit korķus. Un tas lielā mērā saistīts ar dabas ritmu un ziemas mestajiem izaicinājumiem, kaut arī pie mums ar laikapstākļiem tāpat kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt. Piemēram, šogad gadumijā grābām lapas un bērniem ļāvām baudīt dubļu priekus.
Sapni par skaisto terasi nāksies iemainīt pret nelielas piebūves izbūvi apkures katla ierīkošanai.
Lielajos mīnusos
Taču bieži vien (un arī likumsakarīgi) gada pirmajos mēnešos termometra stabiņš noslīd savā zemākajā punktā, piespēlējot ne vienu vien sadzīvisku pārbaudījumu. Tieši brīdī, kad top šīs rindas, esam veiksmīgi aizvadījuši vienas no pēdējos gados aukstākajām dienām. Lai siltāk, visi kopā uz dažām naktīm esam cieši saspiedušies mūsu aptuveni desmit kvadrātmetru nelielajā guļamistabā. Īsta lauku dzīves romantika, vai ne?
