«Esam atēdušies smuko un dekoratīvo». Ainavu arhitekte Anita Neilande par modernu dārzu
«Kā lai iemācās darīt pareizi, ja neesi izdarījis nepareizi? Sava skolas nauda ir jāsamaksā un uz saviem grābekļiem jāuzkāpj. Gan dzīvē, gan dārzā,» tā saka ainavu arhitekte Anita Neilande. Kolēģi novērtē viņas visaptverošās zināšanas par augiem un plašo ainavisko skatījumu. Taču daudziem no dārznieku vidus viņa ir kā profesijas mamma.
Foto: Ieva Andersone
– Kad sazvanījāmies, sacījāt, ka patlaban esat mazliet apjukusi, jo apjaušat – dārza nozare ir mainījusies, tā vairs nav tāda, kāda bija, kad jūs kļuvāt par ainavu arhitekti.
– Atbildot pajautāšu jums – kā jūs jūtaties šodienas situācijā? Tā pati par sevi ir neparasta…
Tagad primārais jautājums ir: kāds ir budžets?
– Atzīšos, vispār neomulīgi.
– Šodien par globālām lietām daudz nerunāsim, bet šis salīdzinājums man nāk prātā, jo, kad biju krietni jaunāka, pašā karjeras sākumā, uz daudz ko skatījos citādi. Atskatoties, kā agrāk taisīja dārzus un kā tagad… Daudz iespaidu par mūsdienās svarīgo sniedza Galantus sarīkotā dārzu konference Ķīpsalā. Es patiesi novērtēju, cik Ansis Birznieks bija priecīgs, ka ir to izdarījis, ko šādu sarīkojis un ka viņa uzņēmumam ir sasniegumi. Tās bija ļoti pozitīvas emocijas, un cik labi, ka kāds šodienas apstākļos tās spēj iedot. Bet par to, kā bija agrāk… Es nevaru teikt: ak, šie sliktie padomju laiki. Jā, apstākļi un iespējas, materiāli tolaik bija pilnīgi citi. Tie bija tādi laiki, kādi bija, bet es labi zinu, ka dārzu saimnieki un apstādījumu veidotāji visu darīja no sirds. Labs piemērs ir populārie Puķu draugu saieti, kas līdz pat pandēmijai ļoti aktīvi notika. Tas balstījās uz entuziastiem, kuri paši vēlējās redzēt skaistus dārzus un kuri vēlējās parādīt savējos.
