Daces Rukšānes-Ščipčinskas māja pie meža – starp grāmatām, putniem un bebriem
Dienā, kad ciemojamies pie rakstnieces Daces Rukšānes-Ščipčinskas viņas lauku mājās, netālu plosās vētra. Arī virs mājām vējš centīgi šūpo varenos kokus, un garā zāle apkārtnes pļavās tā pielijusi, ka todien tās vērojam tikai pa logu un apsolītā ekskursija paliek citai reizei.
Foto: Matīss Markovskis
Dabas klātbūtne šīs mājas stāstā ir ļoti nozīmīga un ne tikai tāpēc, ka tā atrodas mežu un pļavu ielenkumā, bet arī tāpēc, ka tās saimniece – rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska – dzīvo dabai tuvu dzīvi. Visi mūsu sarunas pavedieni agri vai vēlu aizved uz jūru, mežu vai pļavu.
Manā dzīvē nav rūpju ne par dārzu, ne mājas augiem.
Šo lauku īpašumu, kurš atrodas krustpunktā starp Cēsīm, Valmieru un Limbažiem, Daces tēvs, leģendārais dārzkopis un selekcionārs Jānis Rukšāns, iegādājies astoņdesmitajos, lai viņam būtu sava vieta, kur audzēt puķes. Teritorijā joprojām slejas liela izmēra siltumnīcas, vienā no tām Daces māsas – ainavu arhitektes Ilzes Rukšānes – vīrs audzē čili. Dace atzīst, ka pati gan ar dārzkopību nav aizrāvusies, šī nodarbe ir cieņā viņas māsai, kā arī meitai un mammai, kuras šeit dzīvo visu cauru gadu.
