Arhitekts Gatis Gavars par vērtībām un latvieša gaumi: Darot šo darbu, es jūtos kā Betmens
«Sabiedriskā diskusijā pats sev kļūstu bīstams, ātri varu nonākt līdz kļūmīgiem asumiem, jo… man sāp sirds,» atzīstas arhitekts Gatis Gavars, kad saruna aizdreifē līdz arhitektūrai nelabvēlīgiem apstākļiem. Jūrmalas jahtklubā pavadījis ne mazāk laika kā arhitektu birojā, viņš burā cauri nemierīgajai šodienai, vadoties pēc Vitrūvija triādes, kur prieks ir galvenais lielums.
Foto: Lauris Aizupietis un no personiskā arhīva
– Kāds šis laiks – 2025. gada sākums – ir arhitektam?
(Sarunas ievadā piedalās arī Gata kolēģe RUTA RINKULE, kas pārstāv biroja GB studio jaunāko paaudzi. «Man ir droša sajūta, ka to, ko domāju par darbu, esmu viņā paglabājis,» saka Gatis.)
Ruta: Mēs dzīvojam laikā, kad arhitektūru var nopirkt internetā un arhitektiem jāpadodas cīņā ar visiem iespējamajiem gatavajiem projektiem. Kamēr, ievērojot arhitektu pieklājības tradīcijas, ļaujam, lai mūsu darbi runā paši par sevi un tirgus tiek sadalīts, balstoties reputācijā, tikmēr būvnieki, attīstītāji un dažādi darboņi izvērš agresīvu reklāmu.
Diemžēl būvniecība noris pēc principa – pats par savu naudu dzēru, pats skrej’ savu kumeliņu.
Bet potenciālais klients sociālo tīklu vidē redz visus fantastiskos veidus, kādos viņš var tikt pie privātmājas. Rezultātā, pabraukājot pa jaunapbūvētajiem rajoniem, atklājas, ka ļoti daudzos gadījumos kvalitatīvs arhitektu darbs nav stāvējis blakus.
Gatis: Mājas, kuras ir vērts par tādām saukt, ir minoritāte. No brīvas gribas šodien arhitektu vairs nemeklē. Tas attiecas ne tikai uz privātmājām – dabā vērojamās arhitektu publiskās cīņas ir uz robežas ar labu praksi, godīgu attieksmi pret dzīvi un atbildīgu izturēšanos pret sabiedrību kā finansētāju. Kāpēc ir tik daudz viltus arhitektu? Tāpēc, ka viņi ieņem ērtu pozīciju, dara tikai daļu darba, visbiežāk noklusējot ekonomisko aspektu, kas ir ļoti svarīga mūsu uzdevuma sastāvdaļa.
