Aktieris Ainārs Ančevskis: Esmu sajūsmā, ka pārcēlos uz laukiem
Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis ir lauku māju saimnieks jau divdesmit gadu, bet pirms trim gadiem viņš uz Vecumnieku puses Beku mājām kopā ar ģimeni pārvācās uz palikšanu. «Mani uz pilsētu atpakaļ vairs nedabūs,» saka Ainārs. Viņš nemēģina lauku mājas pārvērst par pilsētas dzīvokli, bet ar cieņu attiekties un pielāgoties senās mājas prasībām.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa un Aināra Ančevska personiskā arhīva
10 jautājumi lauku mājas saimniekam
1.
Kas ir vislielākais izaicinājums, dzīvojot ziemā laukos?
Man ļoti patīk dzīvot laukos, es uz to mērķtiecīgi esmu gājis, tādēļ nosaukt izaicinājumus nebūs viegli, jo visam biju gatavs – gan tam, ka jākurina krāsns, gan tam, ka var būt ļoti lieli mīnusi un nevar iedarbināt auto. Kādam izaicinājums ir sniegs, man tā ir iespēja izvingroties ar lāpstu. Kāds par izaicinājumu sauktu peles, kas labprāt mitinās vecās lauku mājās, arī manējā. Kā es ar tām cīnos? Teiksim tā, mēs sadzīvojam. Istabās, kur esmu nomainījis grīdu, iznīcinātas arī peļu mītnes, bet, kur vēl palikusi vecā grīda, tur ir apakšīrnieki. Un kā jau īstā lauku mājā ir peļu junkuri, trīs kaķi – Lote, Olafs un Joko. Jā, viņi ķer peles!
Uzcelt māju ir lētāk nekā atjaunot. Es eju dārgāko ceļu.
2.
Kā tu apsildi māju?
Man ir malkas apkure, un esmu pie tās nolēmis turēties, cik ilgi vien varēšu. Savā mājā negribu nedz siltumsūkni, nedz granulu katlu. Es labāk ieguldu mājas siltināšanā, nevis modernā apkurē. Esmu klasisko vērtību piekritējs. Ņemot vērā, ka man nav tik daudz laika, lai gādātu malku pats, to pērku.
