Līgonakts sekss papardēs.
Tikai mīts

Papardēs – lepnā vienatnē

Paparde, viens no senākajiem planētas augiem, vēl nekad nav redzēta ziedam, un droši vien tieši tāpēc tās neesošo ziedu meklēšana vienmēr bijusi ar mistiku apvīts pasākums. Mūsdienās ar papardes zieda meklēšanu Jāņu naktī lielākoties saprot tikai vienu – nodošanos mīlas priekiem brīvā dabā. Ar piebildi, ka mūsu senčiem tā bijusi ierasta svētku sastāvdaļa. Turklāt tieši šajā naktī viņi ļāvušies zināmām vaļībām, piemēram, drīkstēts mainīties ar partneriem un seksam varējuši nodoties arī vēl neprecētie. Izrādās, latviešu folklorā nav norāžu uz šādiem notikumu pavērsieniem, skaidro pētnieki. Gluži pretēji – papardes zieda meklēšana saistīta ar bagātības, gudrības iegūšanu. Turklāt tas bijis darāms vienatnē. Bet uzskats par saistību ar nelimitētiem mīlas priekiem izveidojies salīdzinoši nesen – pirms apmēram simts gadiem. 

Folkloras zinātāji noliedz mītu, ka Jāņu naktī bijuši pieļaujami sānsoļi, piemēram, lai ieņemtu bērnu, kas citādi nav gribējis pieteikties.

«Ar daudzām tradīcijām notiek tā, ka tās kādā brīdī tiek pārradītas un transformētas – tradīcija veikli apmet kūleni, pielāgojoties jaunam laikam un jauniem apstākļiem,» skaidro folkloras pētnieks Guntis Pakalns. «Teikās par papardes zieda meklēšanu Jāņu naktī tiešām nav nekā erotiska – papardēs bija jāiet vienam, un, ja izdosies to ziedu atrast, var iegūt bagātību vai zināšanas, kā pie tās tikt, bet ir arī risks pārdot velnam dvēseli vai kā citādi sasaistīties ar nelabo. Piemēram, var gadīties, ka papardes ziedu iegūst nejauši (teiksim, tas iekrīt zābakā), un tad sarodas visādi mošķi, kas grib to dabūt atpakaļ. Tās ir tipiskas Rietumeiropas teikas par bagātības iegūšanu. Bet vēlāk došanās pēc papardes zieda Jāņos kaut kā tika savienota ar erotiskajām noskaņām, ar ko ir pilna šī nakts. Kad un kā precīzi tas notika, pagaidām nav īsti izpētīts.»