«Salauzu visus sejas kaulus.»  Kā baisa nelaime mainīja Tasmānijas latvietes Ozoliņas dzīvi

Brigitu Ozoliņš pagājušā gada nogalē sastopu Ventspils Rakstnieku mājā. Esam jau tikušās 2023. gada Dziesmu un deju svētku laikā, kur viņa bija akreditēta žurnāliste. Par ­UNESCO Kultūras mantojuma sarakstā iekļauto fenomenu Brigita rakstīja akadēmiskajam izdevumam The Conversation un saviem pirmajiem Dziesmu svētkiem Latvijā dzīvoja līdzi ar asarām acīs. Bet dzimtās Austrālijas laikmetīgajā mākslā latvietes uzvārds Ozoliņš kļuvis par zīmolu, tālab necenšos to izlocīt pēc mūsu gramatikas tradīcijām, lai arī Latvijas pasē Brigita ir Ozoliņa. 

Brigitai bija 39 gadi un dzīvē iestājusies zināma rutīna, kad atgadījās kas patiešām šausmīgs.

Pati Brigita gan uzreiz piemin Austrālijas latviešu sabiedrībā labi zināmās Ozoliņu māsas. Vēl nesen viņas bija četras, tagad vairs palikušas tikai divas. Brigita, vecākā, nupat nosvinējusi 70. jubileju, dzimtas uzvārdu tālāk nodevusi dēlam Saimonam, mazbērniem Herisonam un Evai. Saimons ir Austrālijā godalgots kinooperators. «Uzvārds ir mana identitāte,» Brigita apliecina, atzīstoties, ka pamatskolas laikā tomēr neesot gribējusi būt latviete. «Biju citādāka. Pat drēbes man bija citādākas – tāda eiropeiska sajūta! Pusdienās man bija līdzi rupjmaize ar aknu desu, bet visiem draugiem – baltmaize ar Vegemite*. Turklāt nebiju Džeina Brauna! Tikai kļūstot vecākai, sāku kļūt lepna par savām latviešu saknēm.»