Rakstniece un apzināta uztura trenere Zane Krēsliņa: Jā, man bija ēšanas traucējumi

– Ko tev gribētos pateikt par šo teicienu? «Ēd, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai ēstu!» 
– Tur viss jau pateikts! Tas ir tieši par mani tagad – ēdu, lai dzīvotu! Bet vienlaikus ļoti novērtēju labu, garšīgu ēdienu.

– Arī tava pirmā romāna nosaukums ir garšīgs – Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi! Saki, kāpēc vēlējies uzrakstīt savas grāmatas?
– Ja jau kaut ko raksta, tad ir, ko teikt par attiecīgo tēmu, tā ir aktuāla. Tolaik, kad rakstīju Ēd un baudi, skatījos, ka latviešu valodā ir gana daudz pavārgrāmatu, bet maz – par attiecībām ar ēdienu. Un joprojām man šķiet, ka šādu grāmatu trūkst. Kurās runātu par to, ka cilvēkam kopš piedzimšanas ēdiens ir dabiski nepieciešams un ka arī vēlāk dzīvē tam tā būtu jābūt, bez diētām un problēmām. Godīgi sakot, joprojām neesmu izpratusi, kāpēc ar ēšanu jābūt problēmām, lai arī man pašai tādas bija…

Reizēm mēs ar vīru, jau gulēt ejot, apspriežam, ko no rīta tādu garšīgu varētu brokastīs apēst…

Es pārāk daudz domāju par ēdienu, ķermeni un diētām, par to, kā vajadzētu būt – jā, man bija ēšanas traucējumi un, tos risinot, jutu vajadzību par to runāt, rakstīt, dalīties.

Tā bija sava veida terapija, kas man palīdzēja sakārtot domas un kļūt mierīgākai. Ja kādreiz biju ļoti zinoša un pārliecināta par savu taisnību, nu jau labu laiku izvairos par to runāt kategoriski, jo ir ļoti daudz faktoru, kāpēc cilvēkam ar uzturu un sava ķermeņa pieņemšanu neiet vienkārši. Īstenībā mēs daudz ko nezinām un mums biežāk vajadzētu atturēties izdarīt kategoriskus secinājumus.