Pirmais randiņš – pēc 72 gadiem! Ilgas un Margoņa pārsteidzošais satikšanās stāsts
Šopavasar Ilga Štrodaha telefona klausulē negaidot izdzirdēja svešu vīrieša balsi. Un pēc mirkļa iekliedzās: «Margonis!» Pirms 72 gadiem divi devītās klases skolēni katrs no sava Latvijas gala sāka sarakstīties un līdz pat skolas beigšanai sūtīja viens otram vēstules. Taču ne satikties, ne sazvanīties tā arī neizdevās. Tagad Ilgai ir 89, bet Margonim 88 gadi, un viņi beidzot satikuši viens otru.
Foto: Matīss Markovskis
«Sveicināts, nepazīstamais biedri! Šodien man vēstule no Mazsalacas. Kā redzat – pārsteigums!» – sākas pati pirmā no man priekšā izklātajām 28 vēstulēm. 1951. gada 12. decembris. Margonis Trops ir saglabājis visas Ilgas rakstītās vēstules! Rūpīgs rokraksts, tintes pildspalva un uzruna ar Jūs, kas par Tu nepārvēršas vēl ilgi. Tādi ir piecdesmito gadu devītklasnieki! Stāsti par sporta sacensībām, par deju kolektīviem un ballēm, par skolu, pārdomas un atvainošanās par to, ka atkal atbilde tiek rakstīta ar kavēšanos, daudzām vēstulēm ievadā dzejas rindas.
1. augustā, Ilgas 89. dzimšanas dienā, Margonis beidzot pirmo reizi ieradās ciemos.
Bet viena vēstule atšķiras – tā rakstīta ar zīmuli, un Margonis to paņem rokā uzmanīgi kā stikla trauku. Tā rakstīta, kad Ilga zaudēja mammu un pati desmit dienas bija nogulējusi slimnīcā. «Domas tik neskaidras, klaidīgas, tajās jaucas nakts murgi un notikušais. Uz krūtīm smagi gulst šīs dienas domas. Mācīties nevaru, lielākā daļa dienas paiet raudot…» Trīs gadus Margonis zināja gandrīz visu par Ilgas dzīvi.
