Piecdesmitgadnieces Martas jaunā dzīve: uzvarēt vēzi, izšķirties un kļūt par stjuarti
Kad vecumā pēc četrdesmit spāniete Marta De La Riva nolēma piepildīt savu bērnības sapni – kļūt par stjuarti –, nevienā Spānijas aviokompānijā darbs neatradās. Tomēr Marta zināja, ka nepadosies, – tikko pieredzētais krūts vēzis viņai bija iedevis otro elpu, kas neļāva padoties, saņemot kārtējo atteikumu. Un viņa atrada darbu – 3000 kilometru projām no mājām nelielā Latvijā bāzētā lidsabiedrībā.
Foto: no personiskā arhīva
Mūsu saruna notiek attālināti – no ekrāna manī veras skaista sieviete vijīgām tumšām, dažviet iesirmām matu cirtām, koši sarkanām lūpām un košu manikīru. Nedaudz zinot Martas biogrāfiju, tā vien šķiet, ka šī saruna būs par sapņu piepildījumu un uzvarētu slimību, lidojumu no virsotnes uz virsotni, varbūt ar nelielu piezemēšanos ielejās. Tomēr – ne gluži.
Šis vairāk ir stāsts par to, kā nemitīgi atrast sevī spēku celties.
Arheoloģe ar sapni par lidmašīnām
Jau no mazotnes Martu fascinējis viss, kas saistīts ar aviāciju.
Jutos, kā saņēmusi spriedumu – neesmu piemērota stjuartes profesijai.
Reizēs, kad tēvs ģimeni vedis pārgājienos vai piknikā, visbiežāk tie notikuši kalnainā apvidū netālu no lidostas.
