Neilandu mīlasstāsts. «Labo koku» saimnieks: Labs pārbaudījums bija gadu būt šķirtiem
Dārznieks, dārzu ierīkošanas un koku kopšanas uzņēmuma Labie koki saimnieks Edgars Neilands un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe Elīna Neilande savu attiecību dārzu sāka dēstīt agrā jaunībā – jaunais dārznieks Edgars noskatīja skaistāko 17 gadus veco meiteni no brālēna klases. Abu pārliecība ir, ka māli jāmīca un kokiem zari jāloka, kamēr tie mīksti, bet cilvēki jāveido, kamēr tie jauni. Viņi ir veidojuši viens otru.
Foto: Ieva Andrupe. Stils: Laila Trilopa
– Atzīšos, noskatīju jūs intervijai, jo abi esat veiksmīgi savā profesijā un jums ir pieci bērni, kas neapšaubāmi prasa daudz rūpju. Aizdomājos – lai to visu apvienotu, pamatā noteikti jābūt kādai maģijai.
Edgars: – Mūsu puikām mācu, ka jau bērnudārzā jāsāk ostīt gaisu un saprast, kāda ir kura meitene, vērot viņas. Mēdzam arī par to runāties – kā mēs ar mammu iepazināmies, kāpēc varam izturēt ikdienu. Nav daudz būtisku notikumu, kurus savā dzīvē varam ietekmēt, – ne to, kur un kā mēs piedzimstam, ne kā aizejam no dzīves. Bet, ar ko apprecamies, – tas ir svarīgs lēmums, kas ir mūsu rokās, un tam nevar pievērsties pavirši un vieglprātīgi. Tā man nākas bērniem stāstīt, ka no bērnudārza un arī no savas klases nevienu meiteni neapprecēju, bet no brālēna klases foršāko meiteni gan.
Ar šo ķermenisko pieskārienu sajutu, cik labi Elīnas plauksta iegulst manējā.
Elīna: – Vidusskolā bijām labu draugu pulciņš, kurā bija arī Edgara brālēns. Manas pirmās atmiņas par Edgaru ir, ka viņš bija atsūtījis brālēnam ar parasto filmiņu aparātu fotografētu bildi no Norvēģijas, kur tolaik mācījās, un, ejot garām, es nejauši šo bildi ieraudzīju. Mani nez no kurienes pārņēma interese: o, kas tas tāds? Mēs savā bariņā bieži cits pie cita ciemojāmies, un tā kādā ballītē Edgars īpaši uzpeldēja manā redzeslokā.
