Latviete Inga par savu laulību Malaizijā: Dubultā dzīve vīriešiem šeit šķiet normāla

– Inga, tava apzinātā dzīve ritējusi kā nejaušību virkne, sākot jau ar iestāšanos augstskolā. 
– Tā laikam varētu teikt. Pēc vidusskolas gāju iesniegt dokumentus Latvijas Universitātē, gribēju studēt uzņēmumu vadību. Taču apmaldījos… Dokumentus iesniedzu, bet tikai tad, kad jau biju nomācījusies veselu pusgadu, sapratu – mācos nevis uzņēmumu, bet finanšu vadību! (Smejas.) Tā kā man patika tas, ko mācījos, izlēmu neko nemainīt. 

Studijām sekoja piedāvājums strādāt Lateko bankā. Taču man tur nepatika, galvenokārt nenormētā darbalaika dēļ. Ja gribēju normālā laikā doties mājās, uz mani skatījās šķībi – jāsēž taču līdz deviņiem vakarā! Nepatika arī tas, ka kolektīvā lielākoties bija krievvalodīgi cilvēki, kuri nerunāja latviski. 

– Zinu, ka tevi izglāba tavs tagadējais vīrs Pīters, ķīnietis no Malaizijas. Arī jūsu satikšanās bija nejaušība. 
– Biznesu es strikti plānoju, paredzu visas iespējas, bet dzīvi nevar izplānot. Ne velti ir teiciens – gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti par saviem plāniem…

Kādā vakarā man piezvanīja draudzene un teica – mums obligāti jāsatiekas, viņa esot atlaista no darba. Aizgājām uz kafejnīcu, un mūs uzrunāja ārzemnieku kompānija. Draudzene ar viņiem pļāpāja, bet es lielākoties klusēju. 

Regulāri tikāmies jau veselu mēnesi, un tikai tad viņš uzdrošinājās manai rokai uzlikt savējo.

Viens no kungiem pavaicāja, kāpēc darbdienas vakarā esam kafejnīcā, un draudzene izstāstīja, ka palikusi bez darba. Vārds pa vārdam, līdz izrādījās – vīrieša uzņēmumā nepieciešama grāmatvede. Rezultātā pēc dažām dienām tika norunāta darba intervija. Neticami, bet draudzene darbu tiešām dabūja! Šad tad kopā ar viņu un jauno darba devēju Pīteru satikāmies, lai papusdienotu. Draudzenei teicu – jauks cilvēks, varbūt tu gribētu ar šo vīrieti satikties. «Ar tādu kā viņš – nē,» atbildēja draudzene.