Kā latvietes devās uz Turkmenistānu meklēt Ulmaņa kapu
Tieši tā mēs, divas latvietes, apmeklējam Kārļa Ulmaņa kapa vietu Turkmenistānā, kur fasāde spīd žilbinoši koša, bet aizdurvē plosās klaiņojoši suņi. Turkmenbaši pilsētā, bijušajā Krasnovodskā, sākas ģeogrāfiskā Āzija, kas postpadomju realitāti sajauc ar utopisku nākotnes laimes zemi un ik uz soļa garantē traģikomiskus sižetus.
Foto: Elvita Ruka
Laura Bērziņa kopš 2021. gada jūlija strādā Eiropas Savienības delegācijas pārstāvniecībā Ašgabatā. Šī raksta autore Elvita Ruka Turkmenistānā viesojas trešo reizi, oficiāli ir Bērziņu ģimenes izpalīdze, bet brīvajā laikā kā neatkarīga publiciste cenšas pieskaitīt beidzamo no 15 jukušajām avīm jeb bijušajām PSRS republikām.
Medus upes avazā
Te ir kā ķeša kabatā. Vai briljanta oliņa zelta olā. Vai copy-paste no galvaspilsētas spožuma, kas precīzi atkārto Ašgabatas elitārās vides ambīcijas, tikai mazākā izmērā. Te bijis pat vieglāk, jo jaunradītais brīnums tapis klajā vietā Kaspijas jūras piekrastē ar cēlu mērķi – te būs jauna kūrortu pērle! Tā ir Avaza, mākslīgi radīta teritorija, kur neviens nedzīvo, tikai atpūšas.
Oficiālā Andra Bērziņa vizīte 2011. gadā notikusi pie sapuvuša krusta.
Teju divdesmit šikas un vēl šikākas viesnīcas no tuksneša smiltīm izdīdzinātas desmit gadu laikā un vienlaikus spēj uzņemt tūkstošiem atpūtnieku. Viņu labsajūta tiek garantēta īpaši izolētā un apzeltītā oāzē – lai pat vietējo ļaužu dzīvā elpa nevienu te netraucētu. Viņi visi ir tikai apkalpojošais personāls, kas dzīvo ārpusē.
