Kā izšķirties no narcisa un nenovīst pašai?
Pavasarī zied narcises, bet mūsdienu pasaulē, kas ir stipri vērsta uz ārišķībām, plaukst narcisi. Narcises droši nes mājās, lai smaržo un priecē, bet no narcisiem – labāk pa gabalu. Tomēr, ja esi ar tādu sapinusies, – kā izšķirties ar iespējami mazākiem zaudējumiem?
Foto: Shutterstock
Konsultēja
Inese Putniece, psihodinamiskā psihoterapeite, supervizore
Filmā Psihoterapeits (Shrink) Kevina Speisija atveidotajam tēlam – psihoterapeitam – jautā: «Kas tas ir – narciss?» Nepakustinot ne vaibstu, viņš atbild: «Tas, kuram nospļauties par visiem citiem, tikai ne sevi.»
Narcisus raksturo harismātiska un par sevi pārliecināta spoža fasāde, aiz kuras slēpjas trausls pašvērtējums un bezdibenīga vajadzība pēc uzmanības. Narcisi redz sevi kā īpašus, pārākus un uzskata, ka ir pelnījuši izņēmuma statusu.
Narcistiska persona sākotnēji mēdz būt valdzinoša – dāsna, apburoša, šķist patiesi ieinteresēta.
Narcisi ir ārkārtīgi jūtīgi pret kritiku – pat nelielu aizrādījumu uztver kā uzbrukumu. Tāpat narcisam sveša ir empātija un vainas izjūta. Ja viņu konfrontē, visdrīzāk viņš izjutīs aizvainojumu, nevis vainu, jo tā ir dziļi paslēpta zem agresijas un ego vāka.
Vēl viena narcisma pazīme ir emocionāls tukšums. Ja narciss aiziet pie psihoterapeita, viņa stāstos ir maz cilvēku un attiecību. Bet viņš daudz runā par darbu, saviem sasniegumiem, pārdzīvojumiem, kas rodas no tā, ka citi nerīkojas viņam pa prātam.
Kā veidojas narcisi?
Psihoterapeiti, īpaši dinamiskie un analītiskie, uzskata, ka
