Kā Bērziņi izglāba savu ģimeni: Atsvešināšanās strauji progresēja…
Anna un Gatis Bērziņi. Viņa – pieprasīta dermatoloģe, savas privātklīnikas vadītāja, viņš – talantīgs arhitekts. Abi ārkārtīgi skaisti, veiksmīgi, vitālas dzīves enerģijas pilni. Divi bērni, tiek celta jau otrā kopīgā māja, tuvi un tāli krāšņi ceļojumi, pat suns viņiem ir. Ārēji perfekts, pat apskaužams pāris. Šķiet gandrīz neticami, ka pirms gadiem četriem viņu attiecību diedziņš bija nostiepts tik spriegi, ka draudēja pārplīst, bet varbūt pat pārtrūka. Gan Anna, gan Gatis mācēja nolikt malā ego, izrunāties ar saviem iekšējiem dēmoniem un salikt satrūkušos galus kopā, lai saglabātu ģimeni un mīlestību. Viņiem nav otrais rozā briļļu periods. Šīs ir skaistas, apzinātas, dzīves realitātē balstītas attiecības.
Foto: Ieva Andrupe. Stils: Laila Trilopa
– Sāksim no sākuma? Izstāstīsiet savu iepazīšanās stāstu?
Anna: – Varam teikt, ka iepazināmies bērnudārzā, jo Gatis gāja vienā grupiņā ar manu brāli.
Gatis: – Pēc tam katrs devāmies uz savu skolu un vēlreiz satikāmies studiju laikā. Annas brālis šķita redzēts, aprunājāmies, atminējāmies viens otru, iespējams, tāpēc arī ciešāk sadraudzējāmies.
Anna: – Gatis bieži nāca pie brāļa ciemos un, ejot garām manai istabai, katru reizi teica: «Čau, Anna! Kā tev iet?» Tolaik biju pilnīgi iegrimusi mācībās, jau studēju medicīnu, mēs abi bijām arī citās attiecībās, bet tas bija zīmīgi – neviens cits brāļa draugs ar mani nesveicinājās. Kuru tad interesē sīkā māsa!
– No Gata viedokļa droši vien izskatījās citādi, vai ne? Smukā, nevis sīkā.
Gatis: – Nuja! Un, kad Annai iepriekšējās attiecības beidzās, pamazām mēs sākām draudzēties.
Laulība deva jaunu sievišķīgu izjūtu – es zinu, kas es esmu.
Anna: – No tā laika ir amizants un romantisks stāsts: mācījos sestajā kursā un viena pati dzīvoju dzīvoklītī, kam aizsala ūdens caurules. Man likās, tā ir katastrofa. Ieradās Gatis un elementāri ar fēnu tās atkausēja. Es biju sajūsmā. Wow! Viņš mani izglāba!
