«Esmu mediķe, tāpēc uz seksualitāti skatos brīvāk.» Unas seksīgā atļaušanās «Klubā»

– Prieks, ka nesenajās Riga Skins Race sacensībās sasniedzu personīgo rekordu 50 ­metru brīvajā stilā – uzlaboju to par vienu ­simtdaļu. Līdz 2019. gadam trenējos kārtīgi, tagad tikai pāris reižu nedēļā. Tāpēc mazliet biju pārsteigta, ka tik un tā varu nopeldēt labi. Turklāt šķita, ka šī nav īstā nedēļa. Sakrita darbi, bija nogurums, treniņos nebija laba ūdens izjūta. Tas radīja nelielu nedrošību.

– Kāda ir laba ūdens izjūta?
– Mēs, peldētāji, ūdeni izmantojam savā labā, necīnāmies ar to, bet slīdam, varam smuki uztaisīt īrienu, jūtam jaudu. Ja tā visa nav, tad liekas, ka peldi smagi, uz vietas. Sacensībās ielēcu ūdenī un sapratu, ka sajūta ir labāka nekā treniņos.

Visos peldēšanas veidos esmu izpildījusi pirmo sporta klasi, bet mans mērķis ir sa­sniegt meistarkandidātu, vienalga, kurā veidā! Vismazāk līdz tam pietrūkst brasā.

Sāku peldēt trīs gadu vecumā, jo mamma ir peldēšanas trenere. Tas bija ļoti dabiski. Arī tētis ir sportisks, jaunībā nodarbojās ar boksu un spēlēja hokeju.

Daudziem ir priekšstats, kādam vajadzētu būt modeles augumam. Varbūt tik mazas krūtis nevienu neinteresē.

Pirmajā klasē aizgāju uz sporta grupu, treniņi bija jau četras, piecas reizes nedēļā. Nopietni trenējos līdz kovida sākumam, kad visus baseinus vēra ciet.

– Tava pamatdisciplīna ir brass.
– Man bija tā saucamās brasa kājas, trenere saskatīja potenciālu. To parasti tehniski pareizi iemācīt ir visai grūti, bet man sanāca dabiski. Varbūt iedzimts, jo arī mamma kādreiz peldēja brasu.
Brass peldēšanā ir apceltais veids, jo visu laiku vari elpot, tikai jāslīd. Tomēr visi veidi ir grūti, ja peld pareizi.

– Kāpēc, tavuprāt, Latvijā tik daudz cilvēku noslīkst?
– Neapdomība, alkohola reibums, spēju pārvērtēšana. Atklātajos ūdeņos – jūrā, ja ir viļņi vai apmākusies diena un neredzi, kas notiek ­apakšā, – es arī nejūtos komfortabli.