Četri mēneši francūzietes ādā. Kā latviete iemīlējās Bordo
La Belle Endormie jeb dusošā princese – tā senāk dēvēja Bordo, pilsētu Francijas dienvidrietumos. Agrāk liela daļa centra ēku bija noputējušas melnas, bet mūsdienās, pateicoties restaurācijai, paveras pavisam cits skats – ne velti milzīgā vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Foto: Shutterstock un Inita Sila
Dusošā princese ir atmodusies un priecē ar brīnumskaistām pilīm, katedrālēm, romiešu senās kultūras paliekām, muzejiem utt. Man šī princese šķita skaista, inteliģenta, eleganta, tāda, kura mīl kultūru, novērtē senlietas, bauda austeres un labu sarkanvīnu. Un nepavisam nav augstprātīga, kas princesei pat būtu piedodams. Ne arī garlaicīga un veca.
Pagājuši divi gadi kopš mana Bordo pavasara, bet telefons katru dienu par to atgādina, jo milzu rozā magnolijas ir tā fona attēls. Nekad nebiju piedzīvojusi tik krāšņu pavasari – ne tikai magnolijas, bet arī dzeltenās mimozas, kas kā milzīgas saules pielietas kupenas sveicināja mani marta sākumā, iebraucot pilsētā. Tā kā man bija tur jāpavada četri mēneši, šādu sagaidīšanu uzskatīju par labu zīmi.
