Alla Petropavlovska parāda savas pasaulē skaistākās vietas. Elpu aizraujoši skati
«Es dievinu dabu. Un ļoti daudz ceļoju. Ceļojumi ir manas dzīves degviela, kas virza mani uz priekšu. Par to esmu sev pateicīga. Jo man ir izdevies nokļūt tādos Zemes nostūros, kuros dvēsele pildās ar patiesu sajūsmu par to, cik brīnumaina ir mūsu planēta un cik reibinošs ir tās skaistums. Lūk, dažas pērlītes no manas atmiņu pērļu virtenes!»
Foto: Shutterstock
Iesaka
Alla Petropavlovska,
žurnāliste un ceļotāja
Ķīna:
lidojošās salas
Ir laiks. Klusītēm, lai nevienu nepamodinātu, izslīdu no būdas un ienirstu džungļu biezoknī. Sūnaino, samezgloto sakņu pinumos kāds čabinās un paklusām iespiedzas. Pazib civetkaķa viltīgais purniņš un pazūd aiz tulpju koka. Skat, jau pamodies arī satīra tragopāns (krāšņs fazānu dzimtas putns), tas sāk klakšķināt un, uz liānas šūpodamies, lepni izriež savas koši sārtās krūtis. Beidzot smaragdzaļais biezoknis izretinās, un es nonāku pie kraujas.
Cilvēki ar vājākiem nerviem pat varētu iedzīvoties klaustrofobijas lēkmē.
Elpu aizturējusi, stāvu uz pašas zemes malas, un man garām saullēkta staros lēnām slīd garām klinšu salas. Brīnumainā Pandora. Gandrīz jāatgādina sev atsākt elpot…
Tas nav sapnis. Tas ir rīts Džandzjadzjes nacionālajā dabas parkā. Tieši te Džeimss Kamerons iedvesmojās un filmēja lidojošās klintis savai filmai Avatārs. Dabas parks ir milzīgs, ar dziļām aizām un ielejām, upēm un ūdenskritumiem, ar unikālu floru un faunu, piemēram, te sastopams dūmakainais leopards, jau minētie civetkaķi un satīri. Tomēr tas ir īpaši slavens ar fantastiskajām klintīm. Tās ir kā simtiem metru augstas kolonnas, kas atgādina stalagmītus. Un te to ir ap trim tūkstošiem!
