Aiziet pensijā, lai dzīvotu koši. Kā Līga radīja savu audējas karaļvalsti – «Ozolkalna klēti»
Stāsts par Līgu Kubu un viņas Ozolkalna klēti visupirms ir stāsts par uzdrošināšanos uzsākt kaut ko jaunu, nezināmu un iedvesmojošu vecumā, kad darbīgākie mūža gadi jau ir aizritējuši un tuvojas pensijas vecums.
Foto: Agris Veckalniņš
Kopš Ozolkalna klēts atvēršanas Madonas novada Sarkaņu pagasta Biksērē ir apritējuši septiņi gadi. Tās dzīvespriecīgā saimniece Līga Kuba auž un darina krāšņus tautiskā stila jaunrades tērpus. Tie ir unikāli ar to, ka katrs top tikai vienā eksemplārā. Māksliniece necenšas rekonstruēt kāda konkrēta novada tautastērpu, bet gan iedzīvina latviskās krāsas, rakstus un sajūtas jeb kodu, kā viņa pati saka, mūsdienu cilvēkam piemērotā tērpā. Darbnīcā top arī segas, lakati, grīdceliņi, lina dvieļi un zāļu paklāji pirtij. Šo aizraušanos Līga uzsāka kopā ar savu nu jau mūžībā aizvadīto vīru Ēriku, kad bija izaudzināti trīs dēli un sagaidīti mazbērni. Vīrs ir darinājis visas trīs darbnīcā esošās stelles. Tagad Līgai ir jauns palīgs – mazdēls Roberts, kurš ir iemācījies aust, pārzina stelles un aizrautīgi turpina apgūt šo amatu.
Līgas gadījumā pensija bija nevis šķērslis, bet dzinulis un pamudinājums.
Jau pirmajā gadā pēc izveidošanas Ozolkalna klēts saņēma arī kultūras zīmi Latviskais mantojums, kas norāda, ka tā ir tūrisma vieta, kur tiek saglabāts un daudzināts latviskais kultūras un sadzīves mantojums. Darbnīca ir ierīkota Kubu ģimenes īpašumā esošajā atjaunotajā klētī. Tagad šeit pēc iepriekšēja pieteikuma ierodas gan ekskursantu grupas, gan individuāli apmeklētāji, kuri aptuveni divu stundu garumā kopā ar saimnieci Līgu var ļauties meditatīvam krāsu, skaņu un sevis iepazīšanas piedzīvojumam.
